Valdība ceturtdien ārkārtas sēdes slēgtajā daļā izskatīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvo ziņojumu par Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģijas īstenošanas riskiem, kur kultūras ministre Dace Melbārde (NA) iepazīstināja ar pašreizējo situāciju un potenciāliem, ja Eiropas Komisija (EK) neatcels finansiālā atbalsta griestus, kas patlaban ir noteikti 5 miljonu eiro apmērā kultūras celtnēm.
Ministre aģentūrai LETA pastāstīja, ka risks veidojas tāpēc, ka Rīgas dome, nesagaidot vadlīnijas par iepirkuma veikšanu, ir izsludinājusi publisko iepirkumu, turklāt rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz EK noteiktos griestus. Objekta atjaunošana kopumā varētu izmaksāt virs 11 miljoniem eiro.
Rīgas domes rīcība gan esot saprotama, jo rekonstrukcija saistās ar sezonas sākumu, turklāt arī pati EK nav skaidri pateikusi, vai rekonstrukcijas projekts un iepirkumu veikšana tiek plānota pareizi. Runa esot par trīs dažādu funkciju nodalīšanu un iepirkumu izsludināšanu katrai atsevišķi. KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš paskaidroja, ka VEF Kultūras pilij atsevišķs projekts ir publiskā ārtelpa, bet iekšpusē ir vēl divas atsevišķas telpas - viena no tām ir skatuves telpa un apmeklētāju telpa, kam ir sava ieeja, un ir atsevišķi nodalītas telpas amatieru pulciņiem, kur arī ir sava ieeja.
Ja EK neatceļ noteiktos atbalsta griestus, katrai telpas daļai būs jārīko atsevišķs iepirkums. Taču joprojām KM nav saņēmusi apstiprinājumu, vai pašreizējā rīcība ir pareiza. "Pagaidām ir kustība uz to, ka ierobežojumi tiks atcelti," noteica ministre. Viņa paskaidroja, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas saskārusies ar šādām problēmām, jo arī EK šādiem gadījumiem nav noteikusi precīzus kritērijus.
KM arī paudusi, ka projektu nepieciešams virzīt pēc iespējas ātrāk, lai būtiski neaizkavētu Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģijas īstenošanu un stratēģijā paredzēto mērķu sasniegšanu līdz 2018.gada beigām.
Jau ziņots, ka šogad 2.maijā tika sākta pils rekonstrukcija un restaurācija. Darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Velve. Kopējās projekta izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli ir aptuveni 11 miljoni eiro. Šobrīd arī noslēgts līgums par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu ēkā.
No minētajām izmaksām vairāk nekā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt no ES fondiem.
Rīgas pašvaldības kultūras iestāde VEF Kultūras pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir celta laika posmā no 1951. līdz 1960.gadam. Iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.
VEF Kultūras pils kā kultūras centrs darbību sāka 1960.gada 1.martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā 50 mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 cilvēku - gan pirmsskolas vecuma bērni, gan pusaudži un jaunieši, gan vidējās un vecākās paaudzes rīdzinieki.