Laika ziņas
Šodien
Migla
Svētdiena, 5. aprīlis
Vidaga, Aivija, Vija

Bibliotēkas grib ātrumu

Ja mājās nav pieejams internets, tad pirmā vietā, kur pēc valsts pārvaldes plāniem doties, lai tiktu pie pasaules tīmekļa, ir bibliotēkas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, potenciālie klienti, kas šādu pakalpojumu varētu izmantot, ir iedzīvotāji no 21% Latvijas mājsaimniecību, kurās nav pieejams internets. Diena, turpinot darbu pie projekta Nepieslēgtie, novēroja, ka bibliotēku sistēma, kas izveidota pirms desmit gadiem, vairs visus neapmierina, jo internets esot par lēnu un datori dažviet par vecu. Atbildīgā iestāde ir informēta par problēmu, un esot plāns, kā to risināt, nepiesaistot jaunus līdzekļus.

Gribas ātrāku

Bibliotēkas kā pieturpunktu iedzīvotājiem, kuriem nav prasmju vai iespēju izmantot digitālos pakalpojumos mājās vai darbā, savos digitālās valsts plānos iekļauj arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM), tomēr jājautā, vai tehniskais nodrošinājums reģionu bibliotēkās atbilst mūsu laiku prasībām. Diena, uzsākot projektu par interneta pieejamības problēmām Latvijā, apciemoja trīs dažādas Limbažu bibliotēkas, kur tad arī vaicāja par apmierinātību ar internetu un datoriem. Mazākajās bibliotēkās Vidrižos un Ārciemā norādīja, ka kopumā viss apmierina, savukārt Limbažos, kur bibliotēku apmeklē arī skolēni un studenti, darbinieki minēja, ka būtu nepieciešami uzlabojumi. 

Diena sazinājās arī ar vairākām citām Latvijas bibliotēkām. "Ventspils bibliotēka ir reģiona galvenā bibliotēka, un interneta ātrums jau otro gadu ir 50 Mbp/s. Tas ir pietiekami, lai varētu strādāt ar bibliotēku informācijas sistēmu ALISE," norādīja Ventspils bibliotēkas vadītāja Astra Pumpura, piebilstot, ka ik gadu pieaug lasītāju skaits, kas  pasūta, rezervē, pagarina un veic citas darbības minētajā sistēmā. Kopumā galvenajā bibliotēkā situācija ir laba, ātrums ir pietiekams, lai izmantotu pieejamās datubāzes un Mācību centrā piedāvātos pakalpojumus, kur seniori apgūstot datorprasmes.

Tomēr mazākajās bibliotēkās situācija nav tik spīdoša.

"Ventspils bibliotēkas pārējām struktūrvienībām un 13 Ventspils novada bibliotēkām interneta ātrums ir nepietiekams, tikai  4–5 Mbp/s. Uzskatām, ka visās bibliotēkās nepieciešams palielināt interneta ātrumu, lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus," sacīja Pumpura, norādot – tā kā bibliotekāri ir iesaistījušies valsts programmā Mana Latvija.lv. Dari digitāli! un ir "digitālie aģenti", interneta paātrināšanai būtu jānotiek par valsts līdzekļiem. "Ja valsts nesniegs atbalstu, tad Ventspils un citām pašvaldībām būs jāmeklē risinājumi," piebilst bibliotēkas vadītāja.

Jelgavas pilsētas bibliotēkas datortīkla administrators Haralds Bukšs sacīja, ka pie viņiem ātrums ir apmierinošs, pamata vajadzībām pietiekams, taču, ja klients vēlas noskatīties kādu videomateriālu brīdī, kad bibliotēkā ir lielāks apmeklētāju skaidrs, varētu rasties problēmas. Bet kopumā sistemātisku problēmu nav.
 

Plāno risinājumu

Arī Kultūras ministrijā (KM) problēmu apzinās, un tās pakļautībā esošais Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), kurš uztur bibliotēku iekšējo tīklu, strādā pie risinājuma. 2006. gadā, pateicoties fondu atbalstam, tika noslēgts līgums par interneta tīkla veidošanu Latvijas bibliotēkās. Projektu sauca Trešais tēva dēls (projekta logo var redzēt bibliotēkās vēl aizvien). Kā Dienai skaidroja KISC, pirms desmit gadiem tīkls un tehnika tika veidoti un iegādāti atbilstoši tā laika prasībām.

Bibliotēkas bija sadalītas kategorijās, kurās tad arī interneta ātrumu pieslēdza, vadoties pēc to izmēra – 1 Mbit/s, 2 Mbit/s, 4 Mbit/s un 10 Mbit/s. Daudzviet ātrums tāds pats arī bija palicis, laikam ejot uz priekšu.

Salīdzinājumam var minēt, ka šobrīd lētākie optiskā interneta pieslēgumi piedāvā interneta ātrumu 10–400 Mbit/s, savukārt vidējais mobilo operatoru piedāvātais ātrums svārstās no desmit līdz 30 Mbit/s. Tāpēc nebūs pārsteigums, ka bibliotēkas pauda neapmierinājumu savu apmeklētāju vārdā. 

"Laiks iet uz priekšu, tehnoloģijas attīstās, un attīstās arī saturs," sacīja KISC vadītājs Armands Magone, norādot, ka pēdējos gados saturs ir kļuvis "smagāks" un tāpēc prasa arī jaudīgāku interneta ātrumu, tomēr viņš pasvītro, ka viņi nav interneta piegādātāji un viņu patiesais lepnums ir iekšējais slēgtais tīkls, kurā ir iespējams piekļūt unikālam saturam. Viņaprāt, bibliotēkas vērtība nav tikai "kaķu un zaķu izklaides video" skatīšanās. Viņš uzsvēra, ka pa šiem gadiem ir izveidota un uzturēta ļoti uzticama sistēma, kas darbojas pat brīžos, kad apkārtnē nav interneta. Tomēr, kā skaidroja projekta vadītājs Aldis Liepa, apzinoties, ka tehnoloģijas attīstās, KISC jau vairākus gadus esot strādājis pie ātruma palielināšanas šī brīža iespēju robežās –  pēdējos gados apmēram 80% bibliotēku ātrums ir palielināts.

"Visiem gribas ātrāk un bez maksas, visi gribam iet uz veikalu un dabūt preces bez maksas, gribam, lai degviela būtu par brīvu, bet tehnoloģijas un rīki paliek vecāki. Mēs esam nonākuši tajā situācijā, kad ir vajadzīgi tādi krasi un labi risinājumi," saka Magone, piebilstot, ka šobrīd tiek veikta tirgus izpēte, lai atrastu tehniku, kas ļaus palielināt ātrumu. Tomēr viņš piebilst, ka vecākā, bet uzticamākā tehnika tiks aizstāta ar lētākām alternatīvām, jo šobrīd finansējuma palielinājums no VARAM, kas vēsturiski no sava budžeta piešķir līdzekļus bibliotēku tīklam, nav plānots. Nav teikts, ka sistēma būs sliktāka, bet, iespējams, kalpos īsāku laiku. Paredzams, ka jau šī gada beigās vai nākamā sākumā sāksies uzlabojumu process. 
 

Ne ārpus telpām

Viesojoties Latvijas bibliotēkās un sazinoties ar bibliotekāriem, var novērot un dzirdēt, ka lietotāji arvien mazāk izmanto bibliotēkas tehniku, bet gan labprāt nāk lietot bezvadu internetu ar savām iekārtām. Magone tam piekrīt un piebilst, ka dažreiz sajūtu par lēnu internetu un problēmām arī rada novecojusi tehnika bibliotēkās. "Datortehnika kopš 2007. gada nav nomainīta. Lai gan tā strādā, bet strādāt ar divpadsmit gadu vecu datoru nav patīkami, tai jau trešo reizi ir amortizācijas laiks," saka Magone.

Tomēr ir arī kāda cita problēma, proti, kā secina KISC, būs jāpieņem stingrāki ierobežojumi arī pašām bibliotēkām, proti, bibliotēkas atrodas daudzdzīvokļu ēkās, kas nozīmē, ka mājas iedzīvotāji var izmantot bezvadu interneta tīklu. "213 bibliotēkas "nodrošina" daudzdzīvokļu ēkas ar Wi-Fi, tas viss "noēd" kopējo jaudu," norāda  Magone, sakot, ka tiks meklēts risinājums, kā ierobežot bezvadu tīkla izmantošanu ārpus bibliotēkas telpām.

Tāpat KISC norādīja, ka bibliotēkām vienmēr ir bijusi iespēja investēt savus līdzekļus, lai uzlabotu interneta ātrumu un arī iegādātos jaunu tehniku, kā, piemēram, to izdarījuši Limbažos. Pārāk bieži gan tas nenotiek, taču esot arī labie piemēri, kur pašvaldības iegulda bibliotēkās. 


21% mājsaimniecību Latvijā nav pieejams internets. Laikraksta Diena projekts Nepieslēgtie meklēs atbildi uz jautājumu – kā dzīvo tie, kuri nav pieslēgti tīklam. Iesaisties!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas