Burovs: mums ir tikai viena opozīcija – tas ir koronavīruss

Kā jūs – bijušais Rīgas mērs – vērtējat šodienas situāciju, kad ir gan Rīgas dome atlaista un tās vietā darbojas pagaidu administrācija, gan arī ārkārtēja situācija saistībā ar Covid-19 izplatību?

Tad, kad pagājušā gada decembrī un šogad janvārī sāka runāt par to, ka Rīgas domi vajadzētu atlaist tāpēc, ka Rīgas domē ir krīzes situācija sakarā ar atkritumiem, mēs iebildām, ka tādas krīzes nav. Patiešām tā krīze bija virtuāla. Savukārt šobrīd krīze ir reāla. Un tiešām ļoti žēl, ka izveidojusies tāda situācija, ka tagad Rīgas domi nevada deputāti, kā tas pienākas, bet reāli vada trīs cilvēki, ministrijas pārstāvji, aiz kuriem nestāv vēlētāji. Un tagad viņi ir papildināti ar cilvēku, kurš ir izpilddirektora pienākumu izpildītājs. Es negribu kritizēt, negribu teikt, ka tie cilvēki ir par kaut ko vainīgi – viņi ir tādi, kādi viņi ir, un situācija tiešām ir ļoti sarežģīta. Bet šobrīd, man liekas, iedzīvotājus absolūti neinteresē, vai pašvaldību vada 60 deputātu ar domes priekšsēdētāju vai pagaidu administratori, – cilvēkiem nepieciešams pašvaldības darba rezultāts.

To darbu kaut kā nemana, ja neskaita izpilddirektora atstādināšanu.

Man liekas, ka šobrīd Rīgai trūkst aktīvas pozīcijas. Rīgai vajadzētu ne tikai kopēt Ministru kabineta lēmumus, bet arī pašai būt ļoti aktīvai. Jo Rīgā dzīvo ļoti daudz iedzīvotāju, Rīgu visvairāk skar vīruss un arī krīze.

Kā konkrēti aktīvai?

Rīgas pilsētai ir vairākas kapitālsabiedrības. Lielākās no tām vistiešākā veidā skar pašreizējā situācija. Tās ir Rīgas satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas ūdens, Rīgas siltums un mazākā apmērā, bet arī Rīgas pilsētbūvnieks. Jau pirms vairākām nedēļām paudu, ka pirmais, ko vajadzēja izdarīt, ir atcelt soda sankcijas. Jā, pirmais par to paziņoja Rīgas ūdens, pēc tam Rīgas siltums, bet Rīgas namu pārvaldniekam, cik zinu, vēl pirms nedēļas soda sankcijas nebija atceltas, viņi par to vēl domāja. Es uzskatu, ka tāda situācija ir absolūti nepieņemama – viņiem arī vajadzēja savlaicīgi atcelt soda sankcijas par nesamaksātu apsaimniekošanas maksu.

Nākamais. Man liekas, ka šobrīd par apkuri objektīvi tarifi būs mazāki tāpēc, ka ir augstāka temperatūra un apkure pēc tam būs atslēgta, taču ūdeni mēs, visu laiku esot mājās, lietojam vairāk. Es aicinu gan Rīgas pašvaldību, gan arī kapitālsabiedrību Rīgas ūdens izskatīt iespēju vērsties pie regulatora un uz laiku samazināt tarifu.

Uz cik ilgu laiku?

Vismaz līdz gada beigām, ja ne uz gadu. Es uzskatu, ka vajadzētu arī izskatīt iespēju varbūt samazināt arī apsaimniekošanas maksu Rīgas namu pārvaldniekam.

Bet skaļākās problēmas šajā laikā atkal bija ap Rīgas satiksmi...

Es sapratu vēlmi veicināt, lai pensionāri mazāk brauktu, mazāk sevi tā apdraudētu ar vīrusu, tāpēc tika atcelts 100% atvieglojums pensionāru braukšanas maksai sabiedriskajā transportā. Es uzskatu, ka tas tomēr nav pareizi. Kāpēc? Jā, veikalu mums ir ļoti daudz, bet vienalga ir situācija, kad daudziem pensionāriem nākas braukt kaut vai dažas pieturas ar sabiedrisko transportu no mājām, kur dzīvo, līdz veikalam. Vēl lielāki attālumi varētu būt līdz aptiekām. Ne visas zāles var būt tuvākajā aptiekā. Piemēram, es pats pagājušajā nedēļā ar mašīnu apbraukāju vairākas aptiekas, meklējot sev asinsspiediena zāles. It kā aptieku ir daudz, bet vienalga pensionāram var būt nepieciešamība līdz kādai no tām braukt sabiedriskajā transportā. Vēl pensionāriem var būt vajadzība braukt saņemt pensijas. Ne visiem piegādā pensiju uz mājām.

Man, piemēram, ir zināma pensionāre, kas dzīvo Juglā, viņiem vienas bankas, caur kuru saņēma pensiju, filiāli aiztaisīja ciet, nu jābrauc pensiju saņemt uz banku pilsētas centrā.

Tas ir slikti gan tāpēc, ka pensionāri nu spiesti braukt sabiedriskajā transportā (bet zinām, ka viņi ir riska grupa, kam nevajadzētu kontaktēties ar cilvēkiem), gan tāpēc, ka kopš pagājušās nedēļas sākuma viņiem nākas maksāt pilnu braukšanas maksu. Tāpēc es uzskatu, ka vislabākais variants būtu noteikt, ka ir kaut kāds laiks, kaut kādi logi, kad pensionāri var braukt par brīvu. Pašvaldībai vajadzētu tikties ar lielāko pārtikas veikalu tīklu vadītājiem, aicināt, lai viņi informē, lai pensionāri var apmeklēt veikalu laikā, kad viņiem ir braukšanas maksas atvieglojumi. To pašu var runāt ar aptieku turētājiem. Ja tehniski to nevar nodrošināt, teiksim, ja e-talona sistēma nav tā pielāgojama, tad nevajadzētu atcelt braukšanu par brīvu pensionāriem.