Domā, ko dari
VP jaunos policistus dienestā uzņem divas reizes gadā – martā līdz 50 cilvēkiem un septembrī 110–120 cilvēku. Šogad studijām Valsts policijas koledžā bija pieteikušies vairāk nekā 700 pretendentu, taču atlasīt vajadzīgo skaitu nav bijis viegli. VP atšķirībā no citiem dienestiem ir strikti kritēriji: biogrāfijai jābūt tīrai, veselības stāvoklim, fiziskajai un psiholoģiskajai sagatavotībai – atbilstošai. "Četras barjeras, kam jātiek pāri," piebilst Ķuzis. Atbirums ir bijis ļoti liels, pārsvarā veselības un fiziskās sagatavotības dēļ. Viena no smagākajām problēmām – acu veselība. Tāpat jauniešiem tiek atteikts biogrāfijas dēļ. "Cik svarīgi tomēr ir saprast, ko nozīmē tīņa gados sabojāta biogrāfija. Kriminālatbildība iestājas 14 gados. Līdz 18 gadiem ir ļoti jādomā, kur tu ej, ar ko tu ej, ko un kāpēc dari," brīdina VP priekšnieks.
Jauniešu nepiemērotību policijas dienestam viņš skaidro ar mūsdienu dzīves ritmu, proti, tehnoloģiju lietošana ikdienā pasliktina cilvēka fizisko stāvokli. Regulāri gan tiek pārskatītas normas. Policijai arī ir grūti konkurēt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas rekrutēšanai atvēl lielus līdzekļus.
Iezīmējusies arī interesanta tendence, proti, policijā arvien vairāk strādā daiļā dzimuma pārstāves: pašlaik ir 36% sieviešu policistu. Policistu skaitu Ķuzis gan neatklāj un norāda, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. "Nekomplekts ir vairāk nekā 10%," apliecina VP priekšnieks. Uz jautājumu, kā tas ietekmē ikdienas darbu, viņš atbild: "Drošības situācija, kādā mēs dzīvojam Latvijā, mums palīdz. Tie riski, kas ir Rietumvalstīs, – terorisma draudi, migrācija – nav tik lieli. Mēs dzīvojam kā tādā ielejā, trakie vēji mums pūš pāri." Vienlaikus kopš krīzes samazinās arī noziedzības līmenis. "Cilvēku kļūst mazāk Latvijā, un noziedzība arī mazinās. Policistu trūkums arī dabīgi reaģē uz to."
Situācija reģionos gan ir ļoti atšķirīga: Latgalē policistu esot pietiekami daudz, bet Rīgā un Kurzemē vakanču ir krietni vairāk. Tas skaidrojams ar lielākām darba un atalgojuma iespējām. Tāpat jāņem vērā pietiekami lielā kadru mainība. "Cik policistu pieņemam, tik aiziet. Strādājam uz atražošanu. [..] Pieļauju, ka pēc krīzes policijā ir nomainījies personāls par 60–70%. Policija mums ir jauna, cilvēki ar savādāku filozofiju," atzīst VP priekšnieks, vienlaikus uzsverot: policija ar darbu tiek galā, un fiziskā drošība valstī ir augstā līmenī.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 27. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
viesis
kolhoza galvenais grāmatvedis
policists