Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Darbinieki netika testēti visos sociālās aprūpes centros

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš intervijā Rūtai Kesnerei skaidro, kāpēc sociālās aprūpes centri kļuva par Covid-19 perēkļiem.

Kāda pašlaik ir aktuālā situācija ar Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros (SAC)?

Es minēšu informāciju no diviem avotiem. Pirmais ir Labklājības ministrijas monitorings, saskaņā ar kuru no 13 635 klientiem Covid-19 ir diagnosticēts 1875 cilvēkiem, kas ir aptuveni 14%. Savukārt atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem janvāra trešajā nedēļā kā jauni gadījumi ir reģistrēta inficēšanās 154 darbiniekiem un 523 klientiem. Tātad tie ir jauni saslimšanas gadījumi nedēļā. Ja salīdzina ar janvāra pirmajām divām nedēļām, situācija stabilizējas, saslimšanas gadījumu skaits mazinās. Salīdzinot ar decembri, janvāra beigās jaunatklāto gadījumu bijis par 45% mazāk.

Tomēr situācija vēl joprojām ir dramatiska.

Protams. SAC jau nedzīvo savā burbulī. Ja ir liela saslimstība visā sabiedrībā, tad likumsakarīgi tā pieaug arī SAC.

Vai Labklājības ministrija un jūs personīgi kā Sociālo pakalpojumu departamenta direktors uzņematies savu daļu atbildības, ka faktiski kopš rudens SAC ir kļuvuši par infekcijas perēkļiem?

Covid-19 pirmais vilnis bija pavasarī, un jau tad mēs veicām visus iespējamos piesardzības pasākumus, kas kopš rudens tiek turpināti. Jūsu jautājums par atbildību ir retorisks. Tad jau var jautāt, kurš ir atbildīgs par to, ka visā sabiedrībā ir liela Covid19 izplatība. Katrs cilvēks savā amatā ir darījis visu iespējamo, lai infekcijas izplatību mazinātu.

Jūs sakāt, ka jautājums par atbildību ir retorisks. Izskatās, ka valdības vadītājam ir cits viedoklis, jo viņš ir lūdzis Valsts kontroli vērtēt ministrijas rīcību, vai tā ir izdarījusi visu iespējamo.

Es nevaru atbildēt par visu ministriju. Mēs, protams, sniegsim Valsts kontrolei visu nepieciešamo informāciju.

No vienas puses, izklausās loģiski jūsu teiktais, ka, pieaugot saslimstībai sabiedrībā, tā pieaug arī SAC. Taču manā rīcībā ir dati par janvāri par Covid-19 izplatību Sarkanā Krusta SAC. Ja raugāmies uz saslimušo īpatsvaru, tad tajos tas ir ievērojami mazāks nekā valsts un pašvaldību SAC.

Man ir grūti to komentēt. Situācija ir ļoti mainīga un dažāda. Es negribētu vērtēt, kur ir lielāka un kur mazāka saslimstība.

Daudziem neizpratni rada jautājums, kādēļ jau rudenī nebija noteikta obligāta prasība, ka visiem SAC darbiniekiem ir regulāri jāveic laboratoriskais Covid19 tests?

Mēs jau pavasarī noteicām, ka ar šo testu regulāri ir jātestē gan klienti, gan darbinieki. Testi tiek veikti kopš marta, un darbinieki tiek testēti reizi nedēļā, bet klienti – reizi mēnesī. Oktobrī jau sākām izmantot siekalu testus, bet janvārī eksprestestus sāka veikt valsts SAC. Kopš eksprestestu izmantošanas darbinieku papildu skrīningam valsts SAC janvārī kopumā identificēti 18 ar jauno koronavīrusu inficēti darbinieki, kuriem infekcija pēcāk apstiprināta arī ar PĶR testu.

Tātad regulārā darbinieku testēšana ar tā saukto zelta standartu jau kopš marta tomēr nav nesusi augļus un nav pasargājusi klientus no inficēšanās. Vai esat pārliecināts, ka visos SAC godprātīgi reizi nedēļā notika visu darbinieku testēšana?

Man ir bijusi informācija, ka gluži visi SAC tomēr nav regulāri šo pienākumu pildījuši. Ir bijušas pārrunas, un man ir arī pārmesta pārlieku liela bardzība un draudēšana. Tiesa, ministrija ir gan lūgusi, gan draudējusi, ka testu veikšana ir obligāta. Jāpiebilst, ka Epidemioloģiskās drošības likumā ir paredzēta atbildība, ja noteikumi netiek ievēroti. SAC ir vadītāji, kuriem ir jāuzņemas pilna atbildība par to, lai tiktu veikta regulāra visu darbinieku testēšana.

Ja ir zināms, ka ir SAC, kuri nav pildījuši pienākumu un nav veikuši testēšanu, kādēļ to vadītāji nav atlaisti no amata?

Redziet, Labklājības ministrijai ir darba tiesiskās attiecības ar četriem valsts SAC direktoriem. Pārējie SAC ir pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārziņā, un mēs nevaram atlaist to direktorus, to var izdarīt tikai pašvaldība.

Es gatavoju rakstu par Covid-19 izplatības ierobežošanu ūdeļu fermās, kurās mums nav inficēšanās gadījumu. Kad es klausījos uzņēmēju stāstos par drošības pasākumiem, kas jāievēro darbiniekiem, man bija sajūta, ka ūdeles ir izdevies pasargāt labāk nekā cilvēkus SAC.

Man nav informācijas par to, kas un kā notiek ūdeļu fermās. Taču, ja iepazīstas ar mūsu vadlīnijām SAC, tad var redzēt, ka tās ir ļoti nopietnas. Jautājums, protams, ir par to īstenošanu. Vadlīniju reāla piemērošana ir atšķirīga no tā, kas rakstīts dokumentos. Diemžēl. Mēs, piemēram, esam noteikuši plūstošas darba maiņas organizēšanu, lai visi darbinieki uz darbu neierastos vienā laikā. Vai un kā tas tiek īstenots, tas jau ir cits jautājums.

No jūsu teiktā rodas secinājums, ka ne visi SAC ir ievērojuši vadlīnijas, ieskaitot pat obligāto testu veikšanu, un par Covid-19 izplatību aprūpes iestādēs primāri atbildība jāuzņemas SAC vadībai.

Jums ir taisnība.

Vai būtu bijis iespējams uz Covid-19 laiku aizliegt SAC darbiniekiem strādāt vairākās darbavietās?

Tas ir komplekss jautājums, kur, no vienas puses, ir epidemioloģiskais apdraudējums, bet, no otras puses, ir cilvēktiesības. Vidēji aprūpētājs, strādājot vienu slodzi, vienā SAC ir nodarbināts astoņas diennaktis mēnesī. Jautājums, ko viņš dara pārējā laikā. Protams, daudzi strādā citās darbavietās. Mēs gan pārrunās ar visu SAC vadību aicinājām runāt ar saviem darbiniekiem un lūgt strādāt tikai vienā darbavietā. Protams, iestādes vadītājam ir neiespējami izkontrolēt, ko darbinieki dara brīvajā laikā. Ir iespējama tikai cilvēciska vienošanās. Jānorāda, ka kopš pērnā gada decembra SAC darbinieki saņem piemaksas. Iespējams, šīs piemaksas vēl tiks paaugstinātas.

Skrīveru SAC Ziedugrīvas, kur arī konstatēts Covid-19 uzliesmojums, direktore Diāna Bebre-Kondrāte aģentūrai LETA, komentējot Labklājības un citu ministriju izstrādāto un valdībā apstiprināto plānu Covid-19 izplatības SAC ierobežošanai, ir izteikusies, ka ministrija neizprot reālo situāciju, jo pašlaik vienīgais, kas ir zināms par plānu, esot statistikas apkopošana par inficētajiem un tiem, kas atlabuši.

Es nevaru komentēt, ko katrs kolēģis ir sapratis. Mums noteikti būs sanāksme ar pašvaldībām, kur par plānu detalizēti informēsim. Es esmu skaidrojis situāciju un runājis gan ar vairāku SAC vadību, gan asociācijām. Jāuzsver, ka rīcības plāns ir saskaņots arī ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Pašvaldību SAC ir neziņā, kad sāksies eksprestestēšana.

To pagaidām arī mēs nezinām. Kā jau minēts, pašlaik eksprestesti tiek lietoti valsts SAC.

SAC vadība aktualizē arī darbinieku trūkumu un min, ka klientu aprūpei piesaistīti arī tie darbinieki, kas līdz šim nodarbojušies tikai ar klientu vannošanu.

Paldies to SAC vadībai, kas tā rīkojas, jo arī mēs uz to mudinām. Šajā sarežģītajā laikā mēs tiešām aicinām visus pieejamos cilvēkresursus iesaistīt pacientu aprūpē.

Vai saspringtā situācija ar darbiniekiem un to trūkums nav iemesls tam, ka atsevišķu SAC vadība nav skrupulozi veikusi obligāto darbinieku testēšanu?

Personāla trūkums ir gan valsts, gan pašvaldību SAC, tāpat kā slimnīcās. Mums bija kopīga sanāksme ar Veselības inspekciju, analizējām veikto apsekojumu SAC un vājās vietas. Pārsvarā tās saistītas tieši ar darbinieku trūkumu, tāpat arī ar nepiemēroto infrastruktūru, kuru vairums SAC mantojuši no padomju laikiem. Līdz ar to mēs ceram saņemt finansējumu no Eiropas Savienības Ekonomikas atjaunošanas fonda, lai veiktu investīcijas aprūpes iestāžu infrastruktūras uzlabošanā. Jānorāda, ka valdības apstiprinātajā rīcības plānā par Covid-19 ierobežošanu SAC mēs esam lūguši 2022. gadā darbinieku algas paaugstināt par 100%. 

Vai šādam plānam par Covid-19 ierobežošanu SAC, kuru apstiprināja tikai šā gada janvārī, nevajadzēja būt jau pērnā gada rudenī?

Faktiski plāns atspoguļo to, kas līdz šim jau ticis darīts. Tas ietver visu, ko Labklājības ministrija ir darījusi jau kopš 2020. gada pavasara.

Runājot par vakcinēšanās sarakstiem SAC, minētā Skrīveru SAC direktore norāda, ka to izveide būs liels papildu slogs, jo jāstrādā arī ar tiem klientiem, kuri šaubās, savukārt rīcībnespējīgo klientu gadījumā ir jāsazinās ar viņu tuviniekiem.

Es to pilnībā sapratu. Taču te ir runa par pienākumu deleģēšanu. Jāuzsver, ka vakcinācijas saraksti ir izšķiroši svarīgi visā vakcinācijas procesā un loģistikā. Vakcinētājiem ir jāzina, cik daudz vakcinējamo būs katrā SAC. Situācija ir atšķirīga. Mums, piemēram, ir viens SAC, kurā 95% klientu vēlas vakcinēties, bet no darbiniekiem vakcinēties nevēlas neviens. 

Kā šo darbinieku attieksmi varētu mainīt?

Tas ir skaidrojošais un informatīvais darbs. Nav noslēpums, ka daudzi iedzīvotāji, tostarp arī sociālie darbinieki, dzīvo citā informatīvajā telpā.

Top komentāri

Krējums Saldais
K
"Darbinieki netika testēti visos sociālās aprūpes centros..." . . . Ja tas patiešām ir tā, tad kā Bērziņš par Zolitūdi - apzināts liela mēroga noziegums. Ceru, vainīgie saskaņā ar ārkārtas stāvokļa likumiem tā arī tiks tiesāti.
dace
d
Aprobezhotie stulbeni no LM un VM. Jautajums premjeram, - shis ierednu stulbums jau labu laiku ir izversies par noziegumu pret cilvekiem, kad vainigie tiks soditi? Kad stulbo ierednu baram tiks par 2/3 samazinatas algas?
Bomars
B
LA.LV - "Skatītājas zvans un pārmetums Ramonai Petravičai : “Kāpēc ministre melo? Kāpēc jūs sakāt, ka viss ir kārtībā? Tā nav!”. Ja netiek pieprasiita Petravicas demisija, kur jebkuraa no 198 pasaules valstiim tiktu pieprasiita ministra demisija peec 1) meliem, 2) nekompetences un 3) nolaidiibas deel, kuras deel ir gaajushi bojaa cilveeki. Vai Latvija ir izdevusies valsts?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas