Ja stiprināt savu imunitāti ar sabalansētas ēdienkartes palīdzību attapušies esam tikai tagad, ir jau drusku par vēlu, jo vitamīniem, lai tie organismā nostabilizētos, vajadzīgs pāris mēnešu laiks, saka diētas ārste Eva Kataja, tomēr veselīgi dzīvot par vēlu nevar būt gandrīz nekad.
Piecas porcijas augļu un dārzeņu
"Arī rūpēm par sevi un noskaņojumam ir nozīme, un domu spēks palīdz noskaņoties pozitīvi. Apziņa, ka ik rītu apēd karoti medus vai dzērvenes medū, spied sulas un tā tālāk, uzmundrina. Un dzīvesprieks palīdz labi justies," uzskata Eva Kataja. Viņa iesaka dzert svaigas sulas, lietot uzturā arī saldētas ogas kā piedevu rudens un ziemas ēdienkartei, ēst ābolus – šogad bijis labas ražas gads un to ir daudz. Vērts iekļaut arī bišu produktus, ja nav alerģijas un ja garšo.
Arī žāvētajos augļos ir vitamīni, pat sukāžu veidā, piemēram, kaltētās dzērvenēs ir arī vērtīgās vielas, neskatoties uz cukura klātbūtni. Taču dzērvenes pūdercukurā nebūs labākā izvēle, jo tur proporcija cukuram ar dzērveni ir gaužām neharmoniska.
Mūsu platuma grādos izaug arī tādi interesanti un vērtīgi augļi kā cidonijas, pīlādži, plūškoks, smiltsērkšķis, kuru augļus var nopirkt gan svaigā veidā tirgū un pievienot kokteiļiem, smūtijiem, putrām vai desertiem, gan jau gatavos dabīgajos sīrupos. "Šādi našķi patiks gardēžiem, taču iesaku pamēģināt ikvienam savu ikdienas ēdienkarti dažādot, papildinot lielveikalu klāstā rodamos augļus un dārzeņus ar ko neparastāku, bet vērtīgu.
Lielisks rudens ēdiens ir skābēti kāposti, ko noteikti iesaku novērtēt ne tikai to sastāvā esošā C vitamīna dēļ, bet arī tāpēc, ka tie satur labās probiotiskās baktērijas, jo zarnu trakta veselības stāvoklis atbild par citu vielu uzsūkšanos organismā un veselīgu mikrofloru, lai nesaslimtu," atgādina Kataja. Ar jogurtiem vien būs par maz. "Nedrīkst aizmirst par fermentētajiem produktiem, bet alus nav starp tiem," viņa pajoko. Nedaudz antioksidantu ir sarkanvīnā, bet tad, ja neizdzerat vairāk par glāzi, taču jāatceras, ka alkohols ir viens no B grupas vitamīnu iznīcinātājiem, bet, lai imunitāte darbotos kā nākas, nepieciešami visi ķēdes posmiņi – visi vitamīni un minerālvielas, ko organisms prasa, lai funkcionētu. Antioksidanti ir arī kafijā, zaļajā un zāļu tējās.
Dienā jāuzņem piecas porcijas augļu un dārzeņu – viena porcija ir viens auglis vai dārzenis. Skaitās arī pieci dienas laikā apēsti āboli, bet vislabāk, protams, apēst dažādus augļus un dārzeņus, zaļo lapu salātus, spinātus, brokoļus.
Nebaidīties, bet arī nepārspīlēt
Taču gadās, ka pēc ilgstošas slimošanas, stresa periodiem vai intensīvas fiziskās un psiholoģiskās slodzes kaut kā trūkst un ar uzturu vien ir par maz, lai nodrošinātu nepieciešamās vielas, tad nevajag baidīties arī no kādas aptiekās nopērkamo vitamīnu kūres. Kā tieši trūkst, var saprast, konsultējoties ar ārstu vai veicot speciālas asins analīzes.
"Esmu ievērojusi, ka daudzi cilvēki neizprot vitamīnu būtību un funkciju un baidās no aptieku produkcijas, domājot, piemēram, ka tad, ja viela ir izvilkta no kādas sēnes, tā ir labāka nekā tad, ja tikusi sintezēta laboratorijā, kaut ir viena un tā pati. Tādēļ ir mīti, ka daļa aptiekās pieejamo vitamīnu organismā neuzsūcas. Taču tā nav – ražotāji ir izpētījuši un veidojuši vitamīnu kompleksus tā, lai vielas būtu ar lielāku absorbcijas iespējamību un maksimāli aktīvas.
Arī cena ne vienmēr būs kritērijs, jo atšķirīga būs mērķauditorija un mārketings, kas arī veido daļu izmaksu," skaidro Kataja.
Baidīties nevajag, bet arī bez jēgas taisīt vitamīnu kūres nevajag. Tas var izjaukt organisma iekšējo darbību, tas var nevēlēties izvilkt pats no produktiem nepieciešamās vielas un kļūt "slinks".