Rezolūcijā tiek slavētas Latvijas sabiedrības pūles finanšu krīzes pārvarēšanā. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijai ir jāturpina reformas un jāmazina ēnu ekonomika. EP deputāti rezolūcijā aicina Latvijas valdību darīt vairāk, lai cīnītos ar strukturālajām problēmām darba tirgū, lai mazinātu nabadzību un augošo ienākumu nevienlīdzību.
Rezolūcijā arī pieminēts Latvijas finanšu sektors un norādīts, ka jānodrošina Latvijas banku stabilitāte, sevišķi būtiski ir palielināt nerezidentu segmentā strādājošo banku uzraudzību.
EP deputāti rezolūcijā arī secina, ka cenu stabilitāte Latvijā ir ļoti atkarīga no izejvielu cenām, jo sevišķi enerģētikas sektorā, kur Latvija daudz enerģijas importē no viena avota un būtu nepieciešams šo situāciju uzlabot.
EP balsojumam ir konsultatīva nozīme. Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji jau jūnija beigās pauda politisku atbalstu Latvijas uzņemšanai eirozonā, bet formāli gala lēmumu par Latvijas pievienošanos eirozonai pieņems Eiropas Savienības finanšu ministri nākamnedēļ Briselē.
Jau ziņots, ka EP ziņojumu izstrādāja EP deputāts Burkhards Balcs, kurš maija beigās bija Rīgā un tikās ar valsts un organizāciju pārstāvjiem, ekspertiem un viedokļu līderiem, kuri ir gan pozitīvi, gan negatīvi noskaņoti par eiro ieviešanu Latvijā.
Pirms balsojuma par ziņojumu Balcs uzstājās EP ar uzrunu un kritizēja, ka EP sēdē nenotiek debates par tik būtisku jautājumu kā eirozonas paplašināšanās un Latvijas uzņemšanu eirozonā.
Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V) pirms balsojuma sacīja, ka Latvijai šī ir būtiska diena. Ministrs uzsvēra, ka Latvijas pievienošanās eirozonai bija ļoti sen izvirzīts mērķis. Ja iepriekš mūsu valsts jau pievienojās NATO un Eiropas Savienībai, tad iekļaušanās eirozonā bija grūtāka, jo bija nepieciešams izpildīt ekonomiskos kritērijus. Taču tagad Latvija šos kritērijus sekmīgi izpilda un ir viena no četrām Eiropas Savienības valstīm, kas patlaban šos kritērijus spēj sasniegt, atzīmēja Vilks.