Ēkas kritiskā stāvokļa dēļ bez telpām varētu palikt septiņas prokuratūras

Līdz ar to funkcijas varētu pārtraukt pildīt septiņas prokuratūras, jo lieku telpu prokuratūrai nav, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Viņš uzsvēra, ka savulaik iecerētā prokuratūru pārcelšana uz bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī ir aizkavējusies, tāpēc nav brīvu vietu, kur prokurorus izvietot. Aspazijas bulvāra ēkas renovēšana ir iekavējies par desmit mēnešiem. "Plānotajā termiņā - 2019.gada nogalē - viņa netiks realizēta, līdz ar to ēka ātrāk par 2020.gada nogali nevar tikt nodota ekspluatācijā, līdz ar to man Dzirnavu ielā esošos darbiniekus nav kur pārvietot. Ja man 1.martā pateiks "atstājiet telpas", tad, lūk, būs problēmas. Es nezinu, kur liksim cilvēkus," uzsvēra Kalnmeiers.

Situācija ar ēkas Dzirnavu ielā 113 slikto stāvokli pastāv jau vairākus gadus, un par to ir runāts dažādos formātos, taču līdz šim nekādi alternatīvi risinājumi prokuroru izvietošanai nav rasti. Ēkā šobrīd izvietotas septiņas prokuratūras - Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūra, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūra, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūra, Rīgas rajona prokuratūra, Specializētā vairāku nozaru prokuratūra, Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra un Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.

Kalnmeiers vēstulē augstākajām valsts amatpersonām norāda, ka, ņemot vērā ēkas kritisko stāvokli, pastāv risks, ka ēkas tālāka ekspluatācija daļēji vai pilnībā var tikt aizliegta. Kalnmeiers vēstulē norāda, ka valdībai nekavējoties ir jāizstrādā rīcības plāns gadījumam, ja ēkas ekspluatācija tiks aizliegta daļēji vai pilnībā. Ēkas īpašnieks ir Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā, bet lietotājs ir prokuratūra.

Būvniecības valsts kontroles birojs oktobrī nolēmis uzdot ēkas īpašniekam līdz nākamā gada 1.martam veikt visas ēkas detalizētu tehnisko izpēti un noteikt konstrukciju nestspējas un noturības aprēķinu, bojājumu apjomu un ietekmi uz ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, kā arī norādīt īstenojamos pasākumus atkāpju un bojājumu novēršanai. "Vienlaikus nepieciešams noteikt, vai ēkas turpmāka ekspluatācija ir pieļaujama, vai ir pieļaujama pēc bīstamības novēršanas, vai arī ir pieļaujama daļēja ēkas ekspluatācija, attiecīgi veicot ēkas bīstamās daļas konservāciju," teikts biroja atzinumā.

Tāpat birojs uzdevis ēkas īpašniekam līdz šī gada 29.novembrim novērst biroja atzinumā konstatēto lietošanas bīstamību, proti, ēkas galvenajā kāpņu telpā starp kāpņu laukumu un loga konstrukcijām no ēkas otrā stāva līdz ceturtajam stāvam uzstādīt norobežojumus. Ēkas īpašniekam arī jānodrošina, ka no ēkas jumta esošās piebūves alumīnija loksnes neatdalās un neuzkrīt cilvēkiem, kā arī jāsaremontē betona pakāpieni pie galvenās ieejas.