Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +22 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 25. jūlijs
Jēkabs, Žaklīna

Fiskālās disciplīnas padome norāda uz valsts parāda pieaugumu

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas, uzsver FDP.

Pasaulē, Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024.-2028.gadam izstrādi un novērtējumu. FDP uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju.

"Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no IKP, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028.gadā valsts parāds var būt tuvu 50%," norāda FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Stabilitātes programmas fiskālie rādītāji izriet no šī gada 12.februārī FDP sēdē apstiprinātajām makroekonomiskajām prognozēm, kas, ņemot vērā ekonomikas stagnāciju 2023.gadā, ir pasliktinājušās. Šim gadam prognozētā IKP izaugsme ir 1,4%, 2025.gadam - 2,9%, 2026.gadam - 2,5%, bet 2027. un 2028.gadam - 2,3%. Kopumā šāds izaugsmes scenārijs varētu ne tikai nesamazināt, bet, iespējams, vēl vairāk palielināt Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm, atzīst FDP.

Padome vērš uzmanību arī uz investīciju kavēšanos no privātā sektora puses. Investīcijas konkurētspējīgos inovatīvos projektos un cilvēkkapitālā ir vitāli nepieciešamas, lai nodrošinātu darbaspēka migrāciju no mazproduktīvām nozarēm uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kāpinātu produktivitāti, sekmētu izaugsmi un veicinātu budžeta ieņēmumu pieaugumu, akcentē FDP. Arī eksportā, kas līdztekus investīcijām ir kritiski svarīgs Latvijas tautsaimniecībai, joprojām nav atsākusies izaugsme, norāda FDP.

Ņemot vērā sarukušo inflāciju un zemo ekonomikas izaugsmi, FDP uzsver, ka nebūs viegli sasniegt šī gada budžeta likumā paredzēto budžeta deficītu 2,8% un strukturālo deficītu - 0,5% apmērā no IKP. 

FDP aicina valdību bāzes scenārija pasliktināšanās gadījumā budžeta izpildes gaitā pēc iespējas taupīt ieekonomētos līdzekļus, lai sasniegtu nospraustos budžeta bilanču mērķus. Jaunais ES ekonomiskais regulējums, kuru Eiropas Parlaments apstiprināja 23.aprīlī, ne tikai dod dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību izdevumu trajektorijas noteikšanā, bet arī paredz efektīvākas sankcijas nosprausto mērķu nesasniegšanas gadījumā. Latvijai ir jāsaglabā labā reputācija kā valstij ar atbildīgu fiskālo politiku, un nospraustie fiskālie mērķi ir jāsasniedz, norāda FDP.

Attiecībā uz valdības prioritāti ievērojami kāpināt izdevumus aizsardzībai, FDP, neapšaubot aizsardzības stiprināšanas mērķi, kritiski raugās uz šādu izdevumu interpretāciju par vienreizējiem, kas neietekmē strukturālo bilanci. FDP vairākkārt ir uzsvērusi un pastāv uz viedokli, ka vienreizējie pasākumi valsts iekšējai un ārējai drošībai nav par tādiem atzīstami.

Saistībā ar valdības īstenoto nodokļu reformu FDP uzskata, ka izmaiņas nodokļu sistēmā radikāli neuzlabos uzņēmumu konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi vai valsts finansiālo stāvokli. Padomes ieskatā ekonomiskās attīstības vājākie posmi ir zemā produktivitāte, darbaspēka trūkums un zemais investīciju līmenis. Nodokļu jomā nepieciešams pastiprināt pasākumus ēnu ekonomikas samazināšanai, kā arī vienkāršot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un veicinot labprātīgu nodokļu nomaksu. Valdībai ir smags izaicinājums izstrādāt un ieviest nodokļu reformu, kas samazinātu nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem un vienlaicīgi palielinātu iekasējamo nodokļu masu, lai kāpinātu finansējumu aizsardzībai, sociālajiem un citiem izdevumiem.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Tā ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. Kopš 2016.gada februāra Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, tiek nodotas FDP izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā - izstrādājot Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima FDP apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu, ekonomistu Ivaru Golstu un ekonomistu Jāni Priedi.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas