Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Apmācies

FM: Pirmajā pusgadā nodokļu ieņēmumu plāns netika izpildīts par 9,3%

Šā gada pirmajā pusgadā nodokļu iekasēšanas plāns netika izpildīts par 426,6 miljoniem eiro jeb 9,3%, informēja Finanšu ministrija (FM).

Pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi veidoja 5,52 miljardus eiro, bet izdevumi - 5,66 miljardi eiro.

Kā norāda FM, nodokļu ieņēmumi plānoto apmēru nesasniedza visās lielākajās nodokļu grupās. Izņēmums ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kura ieņēmumi par 35,3 miljoniem eiro jeb 4,4% pārsniedza plānu saistībā ar augsto plāna pārpildi gada pirmajos divos mēnešos, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020.gada sākumā, kad vēl Covid-19 situācija nebija attīstījusies. Tāpat izpildīts plāns par norēķiniem gada sākumā par dividenžu maksājumiem.

Būtiska plāna neizpilde - par 196,4 miljoniem eiro - bijusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iemaksās, sociālās apdrošināšanas iemaksās - netika iekasēti 102,9 miljoni eiro, kā arī akcīzes nodoklī netika iekasēts 84,1 miljons eiro. Plānotajā apmērā netika arī iekasēti uzņēmumu ienākuma nodoklis, neiekasējot 42,7 miljonus eiro, un nekustamā īpašumu nodoklis, neiekasējot 22,9 miljonus eiro.

Ministrijā norādīja, ka nodokļu ieņēmumu apjomu šogad būtiski ietekmē ne tikai ekonomiskās aktivitātes sarukums, bet arī nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi, ko valdība apstiprinājusi kā vienu no atbalsta pasākumiem. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem kopējais nodokļu parādu apjoms šā gada pirmajā pusgadā palielinājies no 865 miljoniem eiro janvāra sākumā līdz 1,014 miljardam eiro jūnija beigās.

Tāpat FM atzina, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā būtiski samazinājās ne tikai krīzes vissmagāk skartajās nozarēs kā, piemēram, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, bet arī būvniecībā un citās nozarēs. Savukārt nodokļu ieņēmumi informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē ir pat pieauguši salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Salīdzinot ar 2019.gada pirmo pusgadu, nomināli lielākais samazinājums kopbudžetā bijis ieņēmumiem no PVN - par 109,6 miljoniem eiro jeb 8,8% un akcīzes nodokļa - par 31,5 miljoniem eiro jeb 6%. FM akcentēja arī straujo ieņēmumu sarukumu no izložu un azartspēļu nodokļa - 8,4 miljonu eiro jeb 33,9% apmērā, un nekustamā īpašumu nodokļa - par 17,7 miljoniem eiro jeb 12,3%.

Visu iepriekšminēto nodokļu ieņēmumu samazinājumu tiešā veidā ietekmēja ieviestie ierobežojumi Covid-19 mazināšanai, tāpat arī piešķirtie nodokļu samaksas termiņu pagarinājumi, atgādināja FM.

Ministrijas vērtējumā, salīdzinoši mērenāks ieņēmumu samazinājums pirmajā pusgadā bija no darbaspēka nodokļiem. Daļa darbinieku no marta līdz jūnijam atalgojuma vietā saņēma dīkstāves pabalstus, kas tāpat kā bezdarbnieku skaita palielināšanās ietekmēja kopējo atalgojuma fondu valstī, tādējādi sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi pirmajā pusgadā samazinājušies par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,8%, bet IIN ieņēmumi par septiņiem miljoniem eiro jeb 0,8%.

Pirmajā pusgadā starp lielajiem nodokļiem ieņēmumi palielinājušies vienīgi no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), par 101 miljonu eiro jeb aptuveni desmit reizes, ko FM skaidro ar zemo UIN ieņēmumu apjomu pērn UIN reformas rezultātā, ko veicināja gan augstais atmaksu apmērs, gan līdz reformai gūtās peļņas būtiskie apmēri, par kuras sadali nodoklis netiek piemērots.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem, šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

FM uzsvēra, ka kopbudžeta bilance šogad ir pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. "Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai," skaidroja FM.

Valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,52 miljardi eiro. FM norādīja, ka to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,17 miljardus eiro.

Nozīmīgi samazinājušies ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas šā gada pirmajā pusgadā bija par 264,1 miljonu eiro jeb 26,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 735,5 miljonus eiro. FM skaidroja, ka ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu apmēru ietekmē nobīdes atmaksās no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu.

Savukārt nenodokļu ieņēmumi pirmajā pusgadā kopbudžetā tika iekasēti 443,7 miljonu eiro apmērā, par 9,7 miljoniem eiro jeb 2,2% pārsniedzot attiecīgā perioda līmeni pērn. FM skaidroja, ka nenodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā, tādējādi plāns pārsniegts par 39,6 miljoniem eiro jeb 11,1%.

Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 5,66 miljardi eiro un tie veikti par 430,4 miljoniem eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā. FM skaidroja, ka kopbudžeta izdevumu pieaugums pirmajā pusgadā bijis aptuveni divas reizes straujāks nekā plānots, sagatavojot 2020.gada budžetu pērn.

Nozīmīgākais izdevumu pieaugums kopbudžetā, salīdzinot ar 2019.gada pirmo pusgadu, bijis subsīdiju un dotāciju, kā arī sociālo pabalstu izdevumos. Subsīdijas un dotācijas šogad kopbudžetā pirmajā pusgadā bijušas par 209,2 miljoniem eiro jeb 22,1% lielākas nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 1,154 miljardus eiro.

"Šo izdevumu pieaugumu ietekmēja 100 miljonu eiro piešķiršana finanšu institūcijai Altum, lai novirzītu to uzņēmumu atbalstam Covid-19 seku pārvarēšanai, tāpat nozīmīgi palielinājies subsīdiju un dotāciju apmērs Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un ārstniecības iestādēm, tostarp Covid-19 ierobežošanai," informēja FM.

Sociālo pabalstu izdevumi pirmajā pusgadā veidoja 1,8 miljardus eiro, kas bija par 237,7 miljoniem eiro jeb 15,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Izdevumi pensijām pārskata periodā veikti par 112,5 miljoniem eiro jeb 10,7% lielākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā, ko FM skaidroja ar pērn oktobrī veikto pensiju indeksēšanu.

Izdevumi pārējiem pabalstiem pieauga par 24,1% jeb 125,2 miljoniem eiro, ko noteica veiktā dīkstāves pabalstu izmaksa, kā arī pieaugums slimības un bezdarbnieku pabalstu izdevumos valsts speciālajā budžetā.

FM uzsvēra, ka īpaši strauji turpina pieaugt izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, pirmajā pusgadā izdevumiem pieaugot par 25 miljoniem eiro jeb 38,5% straujāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Atsevišķi ņemot, jūnijā izdevumi pieauguši par 79,1%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, ko ministrijā skaidro ar kraso reģistrētā bezdarba palielināšanos pēdējos mēnešos. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās palielinājies līdz 8,6%, tupretī pērn jūnijā tas bija 6%.

Kopbudžetā pārskata periodā samazinājušies izdevumi precēm un pakalpojumiem par 41 miljonu eiro jeb 6,1%, kā arī kapitālie izdevumi par 20,1 miljonu eiro jeb 4,9%, attiecīgi līdz 633,2 miljoniem eiro un 386,4 miljoniem eiro.

"Šo izdevumu samazinājums pamatā vērojams pašvaldību budžetā. Zemāks nekā pērn kapitālo izdevumu kā arī preču un pakalpojumu izdevumu līmenis šogad pašvaldībās tika prognozēts, tomēr nozīmīgais izdevumu samazinājums precēm un pakalpojumiem, īpaši no aprīļa līdz jūnijam, varētu būt saistīts arī ar iestāžu pārorientēšanos uz attālināto darbu," norādīja FM

Top komentāri

Dadzis
D
nebūtu uzmanības vērta šī ziņa, ja tā neatbilstu patiesībai
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Reformas kļūdu labojums(29)

Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana varētu mazināt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) vājās vietas, jo šajā reformā problemātiska ir kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana, – cet...

Ceturtdien atklāts 31 jauns Covid-19 gadījums(14)

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēts 31 saslimšanas ar Covid-19 gadījums, vairums jeb 17 no tiem ir saistīti ar uzņēmumu Kuldīgā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopoti...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas