Lai arī Satversmes 112.pants noteic - "Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta", vairums konferences dalībnieku atzina, ka viņi valsts garantēto bezmaksas izglītību darbībā nav redzējuši - daudzi ir pirkuši mācību grāmatas, daudzi maksā par dažādiem mācību līdzekļiem, kurus būtu jānodrošina ar valsts vai pašvaldības finansējumu, finansē savu bērnu piedalīšanos sporta sacensībās.
Latvijas Bērnu foruma valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte izglītības sistēmu salīdzināja ar bumbu, kas atrodas divos vārtos - valsts un pašvaldības, bet spēles laukumā ir skolēni, skolotāji, vecāki, sociālie darbinieki. Bieži vien situācija esot tāda, ka neviens pat īsti neapzinoties, kas tiek spēlēts - futbols, rokasbumba vai vēl kāda cita spēle.
"Valstī, kur 2009.gadā, pēc Eurostat datiem, 86% ģimeņu bija grūti savilkt kopā galus, bērniem vispirms ir jānodrošina bezmaksas veselīga ēdināšana, jo tikai paēdis bērns spēs mācīties. Turklāt tas valstī jau ir jānodrošina bērniem no 1,5 gadu vecuma," uzsvēra Ielīte. Viņa uzskata, ja valstī rīkotos racionāli un saimnieciski, varētu nodrošināt gan bezmaksas ēdināšanu, gan kvalitatīvu mācīšanos un interešu izglītību, kuras organizācijā varētu iesaistīt arī vecāko klašu skolēnus.
Fonda Ziedot.lv valdes priekšsēdētāja Rūta Dimanta savukārt domā, ka daudz svarīgāk par bezmaksas izglītību būtu panākt to, lai Latvijā vecāki ar savu darbu varētu nopelnīt tādu algu, lai viņi varētu nodrošināt bērnu izglītošanu. Dimanta uzskata, ka bezmaksas pusdienas nevajadzētu nodrošināt visiem bērniem, bet gan tikai tiem, kuru vecāki nespēj samaksāt par pusdienām. "Es neuzskatu, ka elitāru Rīgas centra skolu 1.klašu skolēniem vajadzētu bezmaksas pusdienas, ja par tām var samaksāt vecāki. Tā vietā šos līdzekļus varētu piešķirt bērniem, kuriem tiešām šīs pusdienas ir nepieciešamas.
Viņa uzskata, ka vajadzētu atteikties no darba burtnīcām, kas ir nesamērīgi dārgas, turklāt uzturēt izdevēju monopolu, bet to lietderība mācību procesā nav viennozīmīga vērtējuma. Arī Štāle atzina, ka darba burtnīcas ir nodarījušas kaitējumu skolēnu rokraksta pilnveidošanai, un atgādināja, ka iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) pirms jaunā mācību gada sākuma aicinājis skolu direktorus, skolotājus rūpīgi izvērtēt vai darba burtnīcas tiek pilnvērtīgi izmantotas, lai liktu vecākiem tās iegādāties.
Arī citi diskusijas dalībnieki pauda uzskatu, ka valstij vajadzētu nodrošināt vienotas kvalitatīvas mācību grāmatas, kas ieekonomētu gan valsts, gan vecāku līdzekļus, nevis pieļaut situāciju, ka mācību grāmatas maina ik pa pāris gadiem, tās ir nekvalitatīvas un, mainot skolu, skolēni nespēj apgūt mācību vielu, jo ir atšķirīgs apgūstamais mācību saturs.
Fonda Viens otram valdes locekle Gunta Kraģe aicināja padomāt, vai ir korekti teikt, ka tā ir bezmaksas izglītība, jo vecāki, maksājot nodokļus, šo izglītību ir apmaksājuši.
Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks aicināja IZM atjaunot vispārējās izglītības konsultatīvo padomi, kas ļautu izglītības politikas veidotājiem uzzināt praktiķu viedokli. Viņš aicināja IZM uzņemties atbildību par mācību grāmatu saturu, lai tas nebūtu pretrunā ar morāles normām un ģimenes vērtībām. Mūrnieks informēja, ka viņš savus priekšlikumus mācību grāmatu satura izvērtēšanai šovasar nosūtījis IZM, taču nekādu atbildi tā arī neesot saņēmis, tādēļ tagad tos nosūtījis arī jaunajam izglītības ministram Robertam Ķīlim.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Olga Kokāne prognozēja, ka, dramatiski samazinoties skolēnu skaitam, pašvaldībām skolas nāksies slēgt arī turpmākajos gados, jo pašvaldībām izdevumi skolu uzturēšanai nesamazinās. Skolu telpas ir plašas, bet ziemas periodā tās tāpat ir jāapkurina. Viņa uzskata, ka pienāks laiks, kad pierobežā skolas viena no otras atradīsies 100 kilometru rādiusā. Jau tagad vecāki ir informējuši LPS, ka viņi ir nosūtījuši vēstules Tiesībsarga birojam, kurās pauduši neapmierinātību par to, ka bērniem ir nesamērīgi ilgs laiks jāpavada ceļā uz skolu.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Marija Golubeva aicināja veikt auditu internātskolās, lai noskaidrotu, vai šajās izglītības iestādēs skolēniem ir iespējas apgūt mācību vielu atbilstoši viņu spējām. Viņa norādīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka šajās izglītības iestādēs tiek ievietoti bērni no sociāli trauslām ģimenēm, lai gan viņi varētu mācīties arī parastās skolās, ja vien viņiem veltītu vairāk uzmanības.
Golubeva uzsvēra, ka ar normatīvu izmaiņām nepietiks, lai īstenotu valdības apņemšanos nodrošināt pilnīgu iekļaujošu izglītību. Viņasprāt, ir jāmaina skolotāju attieksme un jāiegulda resursi skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji IZM atgādināja, ka joprojām nav mācību līdzekļu vieglā valodā, kas būtu piemēroti speciālās izglītības programmas skolēniem. Štāle atzina šo problēmu, taču neskaidroja, kas IZM ir traucējis rīkoties, lai šādas mācību grāmatas profesionāli uzrakstītu un tās tiktu izdotas.
Konferences dalībnieki norādīja uz stratēģiskās plānošanas trūkumu, kā dēļ skolu ēkām, kurās mācās vien daži desmiti skolēnu, maina logus. Skolu nevar slēgt vismaz piecus gadus, jo tajā ir īstenots Eiropas Savienības finansēts matemātikas un dabaszinātņu projekts. "Ja valstī būtu plānošana, tad līdzekļi netiktu nelietderīgi izšķiesti un tos varētu novirzīt tiem mērķiem, kuriem tie pašlaik ļoti nepieciešami," sacīja kādas lauku skolas direktores pieaugusī meita. Viņa arī Latvijā rosināja ieviest kriminālatbildību vecākiem, kuri nerūpējas par saviem bērniem, līdzīgi kā tas jau ir ieviests Lielbritānijā.