Viņa uzsvēra, ka mācības klātienē nodrošina skolēniem iespēju socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību, mācību līdzekļus. Vienlaikus gan Niedre-Lathere atzina, ka patlaban IZM nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu. Niedres-Latheres ieskatā mācības būtu jānodrošina no bērna labāko vajadzību interesēm, tālmācības izvēloties vien atsevišķos izņēmuma gadījumos.
Citāds viedoklis bija Saeimas deputātiem, Tiesībsarga birojam, vecākiem. Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja IZM un deputātus neizlemt vecāku vietā, jo tikai viņi ir tiesīgi izlemt, kāda mācību forma ir labākā viņu bērniem. Viņš rosināja IZM pievērsties kvalitatīvu mācību līdzekļu izstrādei, ko varētu izmantot gan tie skolēni, kuri mācās klātienē, gan tālmācībā. Ceļapīters asi kritizēja IZM un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadību, kura novilcinot nepieciešamās izmaiņas izglītības sistēmā.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsvēra, ka pārsvarā bērni iet uz skolu un mācās klātienē, bet tie aptuveni 3500 bērni, kuri patlaban mācās tālmācībā, ir izņēmums, kuru izvēli mācīties tālmācībā IZM nevajadzētu ierobežot.
"Ir jāļauj vecākiem izvēlēties labāko izglītības formu saviem bērniem, taču IZM ir jāgādā par to, lai uzlabotos tālmācībā iegūstamās izglītības kvalitāte, nevis jāliedz vecākiem izvēles iespējas," skaidroja Grāvere.
Saeimas deputāti atbalstīja IZM parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša (JV) priekšlikumu grozījumiem Izglītības likuma otrajam lasījumam, kas paredz, ka izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienē vai tālmācībā. Saskaņā ar priekšlikumu pirmsskolas izglītības programmu un vispārējās pamatizglītības pirmā posma, proti, 1 -6. klase programmu īsteno klātienē, izņemot atsevišķus gadījumus. Vispārējās pamatizglītības otrā posma, proti, 7 -9. klase programmu un vispārējās vidējās izglītības programmu varēs īstenot klātienē, kā arī tālmācībā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos nosacījumus un kārtību, kādā šīs izglītības programmas īstenojamas tālmācībā.
Pārējos piecus priekšlikumus, kas paredzēja mācības tālmācībā no 1.-12.klasei, deputāti neatbalstīja.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre informēja, ka rīt darba grupa turpinās diskusijas par to, terminiem pilna un nepilna laika klātienes mācībās.
Kā vēstīts, patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.
2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā - par aptuveni 3000 skolēniem.
Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 11,3 miljoni eiro.
Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.