Jau ziemā, kad Vienotības reitingi krita bedrē, premjere Evika Siliņa tika pakļauta masīvai publiskai kritikai un partijas izredzes saglabāt politisko ietekmi nākamajā Saeimā sāka rādīties stipri neskaidras, sākās runas, ka ietekmīgus uzņēmējus uztrauc doma, vai nebūtu jānodrošinās ar rezerves variantu, domājot par ietekmes saglabāšanu pēc 2026. gada vēlēšanām.
Vēl vairāk tas pastiprinājās februāra beigās, kad premjere valdības restarta vārdā upurēja arī vienu Vienotības pārstāvi, nomainot izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. Tas sakrita ar laiku, kad Izglītības un zinātnes ministrija virzīja 21 miljonu eiro vērto izglītības monitoringa projektu, kurā bija liela IT uzņēmumu interese, lai gan tā lietderība tika apšaubīta. Pēc A. Čakšas nomaiņas projekts tika būtiski sašaurināts.
Runas jau kopš pavasara
Šie procesi sakrita ar laiku, kad aktīvas kustības jaunas partijas izveidei sāka līdz šim mazpazīstamais uzņēmējs Armands Broks. Par to, ka viņš uzrunā redzamus cilvēkus no biznesa vides, valsts pārvaldes un esošajām partijām, lai dibinātu jaunu partiju, visa Rīga vai, precīzāk, tās daļa, kuras darbs tā vai citādi saistīts ar politiku, runāja jau kopš pavasara. Tomēr likumā noteiktajā laikā, tas ir, gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, tas netika izdarīts, un politikas aprindās tas tika skaidrots ar diviem apstākļiem. Pirmkārt, ar vērā ņemamu kandidātu piesaistīšanu A. Brokam tālāk par sarunām pie kafijas tases nav veicies, tāpēc, redzot, ka cerētais dārdiens nesanāks, iecere atmesta. Otrkārt, jau septembrī šīs ieceres atmešana politikas kuluāros tika skaidrota ar cerību uz plānu B, proti, ka Vienotības kongresā Andai Čakšai izdosies pārņemt varu partijā un atsevišķu ietekmīgu uzņēmēju, kuri stāv aiz A. Broka muguras, bažām, ka valdošā partija nākamajā Saeimā zaudēs savu ietekmi, tiks pielikts punkts. Tas nenotika, un tagad pretēji loģikai A. Broks tomēr paziņo par jaunas partijas dibināšanu, kad tā patstāvīgi, bez citas jau juridiski izveidotas partijas platformas izmantošanas Saeimas vēlēšanās piedalīties nevar. A. Čakša Dienai pauž, ka aizvainojumu azotē neturot un, lai gan uzskata, ka Vienotība neiet pareizajā virzienā, A. Broka veidojumam neplānojot pievienoties.
Plāns piedzīvo neveiksmi
A. Broks nenoliedz, ka viņa sākotnējais plāns piedzīvojis neveiksmi un šis, par kuru režisors Alvis Hermanis paziņoja sestdienas, 18. oktobra, rītā, tapis pēdējā brīdī. Kā Dienai saka zinoši avoti – nedēļas, divu laikā. Kā pārējie trīs dibinātāji nosaukti Apvienotā saraksta (AS) frakciju pametušais Saeimas deputāts Didzis Šmits, no šī paša AS saraksta neveiksmīgi uz Saeimu startējušais uzņēmējs Guntars Vītols un mācītājs Pēteris Sproģis, kurš reiz jau plānoja startēt Saeimas vēlēšanās 2018. gadā kā Saskaņas kandidāts Valsts prezidenta amatam, tomēr, saskāries ar sabiedrības kritiku, no šī projekta izstājās.
"Mana pirmā doma bija, ka ir pilns ar sakarīgiem cilvēkiem, kuri, tāpat kā es, šajā valstī grib kaut ko mainīt uz labu, bet izrādās, ka cilvēki ir vairāk aizņemti ar sevi, viņu ir maz vai nav nemaz. Tā bija mana atziņa vai vilšanās," par to, ka partijas projekts, pie kura strādājis vismaz visu vasaru, kaut kādā brīdī piedzīvojis neveiksmi, Dienai atzīst pats A. Broks. Tad pavisam nesen notikusi saruna ar režisoru A. Hermani, kuram bijusi atbilde uz A. Broka noteikto diagnozi – ka Saeimas sastāvs ir vājš un politikā nākot bezmaz vai cilvēki, kuri nespēj atrast citu darbu, – un šī piedāvātā atbilde bijusi vēlēšanu sistēmas maiņa, lai cilvēki balsotu vairs nevis par partijām, bet konkrētiem kandidātiem.
Dažādas ēnas
Tagad topošajai partijai jāmeklē jau esoša partija, ar kuru konsolidēties, lai atbilstu likumā noteiktajām prasībām dalībai nākamajās Saeimas vēlēšanās. A. Broks nenoliedz, ka šādu platformu viņam piedāvājis Saeimā vairs neiekļuvušās Latvijas attīstībai pelēkais kardināls Edgars Jaunups, bet piedāvājums netikšot izmantots. "Iespējams, tiešām ir piedāvājis, bet tas nav nekas, ar ko es vēlētos konsolidēties, tad mēs tajā mirklī paliekam par to, kas ir viņš, un tad rodas jautājums, kāpēc tad vispār šis viss tiek darīts," pēc ilgstošas iztaujāšanas saka A. Broks. Tāpat viņš noliedz, ka E. Jaunups bijis iesaistīts jaunās partijas organizēšanā šovasar, piemēram, piesaistot rekrutējamos. "Es Edgaru pazīstu, bet ne es ar viņu kaut ko kopā plānoju darīt, ne es daru. Droši vien ir ērti kādam teikt, ka es kaut ko daru priekš Edgara vai Edgars dara priekš manis. Nevienam jau nav izdevīgi kaut kādi jauni politiskie spēki," pauž A. Broks.
Bez politikā jau sevi ne no labākās puses parādījušām personām lielākā aizdomu ēna, kas saistās ar topošo partiju, ir korupcijas skandālos iesaistītā uzņēmēja un politiķu drauga Māra Martinsona it kā patronāža pār projektu, ko A. Broks noliedz. Pirms pusgada, gada abu uzņēmēju tikšanās laikā restorānā Monterosso (kas ticis fiksēts foto) esot runāts tikai par ieguldījumiem Spānijas nekustamajos īpašumos, šī laika nogriežņa pārklāšanās ar jaunās partijas veidošanu neesot saistīta.
Bet M. Martinsona un sliktas politiskās prakses ēna stiepjas arī pār cilvēkiem, kurus A. Broks uzrunājis iesaistīties. No idejas par bijušās finanšu un ekonomikas ministres Danas Reiznieces iesaistīšanu, uz kuru gulstas ēna no Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja izbeigtās lietas par iespējamu kukuļošanu, par ko Taureņu pirtīs spriedis M. Martinsons, A. Broks esot atteicies. "Nē, nu Dana... Kurš man viņu ieteica?… Dana ir ļoti gudra meitene, un man kā uzņēmējam ir liela pateicība par reinvestētās peļņas nodokli, kas tiešām ir palīdzējis attīstīties daudziem uzņēmējiem Latvijā. Tāpēc es ar viņu biju ticies, lai runātu, kā un ko viņa redz, un kaut kad viņa droši vien atgriezīsies politikā, bet ir arī kaut kādas ne pārāk gaišas puses, par to, kāda nauda tajā [Starptautiskajā Šaha] federācijā tiek maksāta, tāpēc mēs negribam tādus riskus uzņemties. Tādēļ diemžēl esošajā mirklī tā sadarbība nav iespējama," Dienai saka A. Broks. D. Reizniece tagad ir Starptautiskās Šaha federācijas rīkotājdirektore, kuras amatā nokļuva, pateicoties Krievijas bijušā vicepremjera Arkādija Dvorkoviča atbalstam.