Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Jelgavā plaša spektra izglītības iestādes, arī speciālā skola

Jelgavas valstspilsēta skolu tīklu šobrīd neplāno apcirpt, lai gan neizslēdz, ka vidusskolas vēl var skart reorganizācija.

Jelgavas valstspilsētā ir 29 pašvaldības dibinātas izglītības iestādes, tostarp viena speciālā skola. Vēl pērn to bija divas, bet nu šāds statuss palicis Jelgavas pamatskolai Valdeka – attīstības centram. Savukārt Paula Bendrupa pamatskola pēc reorganizācijas pārtapusi par vispārizglītojošo skolu, kurā tiek piedāvātas gan pamata, gan speciālās izglītības programmas. Vietvara un skolu vadība ir pārliecināta, ka gan speciālajām skolām (to šobrīd valstī ir 39), gan nelielām mācību iestādēm ar uzsvaru uz iekļaujošo izglītību ir sava vieta sistēmā – un stabilais skolēnu skaits tajās pierāda, ka tās ir pieprasītas.

Ceļ bērnudārzus

Jelgavas izglītības iestāžu tīkls ir plašs, tajā ir ne tikai 29 pašvaldības skolas (12 pirmskolas, piecas pamatskolas, piecas vidusskolas un Amatu vidusskola, trīs sporta skolas, Mākslas skola, jaunrades centrs Junda), bet arī trīs valsts (Jelgavas tehnikums, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) un deviņas privātpersonu dibinātas iestādes. Runājot par skolu tīkla optimizāciju, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza norāda, ka tuvākajā laikā sāpīgi griezieni nav plānoti. Tiesa, pēdējo desmit gadu laikā tādu bija ne viens vien, skaļākie no tiem bija krievu skolu reorganizācija, kad tika apvienota 6. vidusskola un 2. pamatskola, pārveidojot tās par Pārlielupes pamatskolu, kā arī 1. pamatskolas (speciālās izglītības iestādes) slēgšana.

Tajā pašā laikā nav tā, ka viss tiek tikai sašaurināts, pilsētā ir augošs pirmsskolas izglītības iestāžu skaits: tā šogad darbu sāka jauns bērnudārzs Alnītis, un plānots celt vēl vienu. "Pirmsskolas iestādēs audzēkņu skaits ir stabils, ar nelielu kāpjošu tendenci – patlaban ir vairāk nekā 3000 šā vecuma bērnu, no tiem privātās iestādes apmeklē 700. Protams, vecāki vēlas, lai pašvaldības piedāvājums būtu plašāks, tāpēc ik pēc laika top kāds jauns dārziņš," skaidro G. Auza, piebilstot, ka arī pārējās izglītības pakāpēs skolēnu skaits palielinās, piemēram, pirms pieciem gadiem to bija 6987, tagad ap 7500.

Divas valsts ģimnāzijas

2018. gadā pašvaldība rūpīgi izvērtēja savu izglītības iestāžu karti, izstrādājot un pieņemot pilsētas izglītības attīstības stratēģiju. Tā paredzēja izmaiņas izglītības piedāvājumā, struktūrā un tīklā, piemēram, 3. sākumskolas pārveidi par Centra pamatskolu. Šobrīd šajā modelī darbojas Jelgavas 4. sākumskola, kurā mācās vairāk nekā 1000 bērnu un kas ir ļoti pieprasīta, jo dod labu pamata izglītību. Pēc sestās klases gan šīs skolas, gan arī citu pamatskolu skolēniem ir iespēja turpināt mācības kādā no vidusskolām vai valsts ģimnāzijā. Jelgava ir viena no retajām valstspilsētām (izņemot Rīgu), kurā tās ir divas – Jelgavas Valsts ģimnāzija (JVĢ) un Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzija (JSVĢ). Tās atšķiras ar savu piedāvājuma "grozu" – JVĢ lielāks akcents tiek likts uz STEM un svešvalodu jomu, JSVĢ ir iespēja mācīties starptautiskā bakalaurāta programmā (ārpus Rīgas tāda ir vienīgi Jelgavā).

Plašo izglītības klāstu ir novērtējuši arī vecāki un bērni no citām pašvaldībām, izvēloties mācīties šeit. Taču mīnuss ir tas, ka Jelgavā nav dienesta viesnīcas, tāpēc audzēkņiem, kas nav no pilsētas, nākas pašiem meklēt, kur mitināties. Pašvaldības plānos ir jaunas ēkas celtniecība, un, ja valsts tai dos zaļo gaismu, citu pašvaldību skolēniem nevajadzēs lauzīt galvu, kur mācību laikā atrast dzīvesvietu.

Katrai sava niša

Sava niša ir arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai, kas sākotnēji bija ģimnāzijas statusā (7.–12. klases), bet jau 2013. gadā tika reorganizēta par vidusskolu ar lielāku uzsvaru uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm. Pakāpeniski tika piepildīts sākumskolas posms. Turklāt šā gada 1. septembrī pēc vērienīgas ēkas pārbūves skolas kolektīvs atgriezās moderni aprīkotās telpās. Savukārt Jelgavas 4. vidusskolā ir attīstīts mūzikas novirziens, bet 5. vidusskola ir mazākumtautību skola, kurā jau pamatskolas posmā liela uzmanība tiek pievērsta robotikai, konstruēšanai un IT. Ja citās vispārējās vidējās izglītības iestādēs kvantitatīvie kritēriji, proti, 120 skolēnu 10.–12. klašu posmā, tiek izpildīti, tad 5. vidusskolā ne. "Lai gan kvalitātes rādītāji tajā ir augsti, tomēr ir skaidrs, ka par optimizāciju būs jādomā, jo piecas vidusskolas mēs nespēsim aizpildīt. Turklāt jāņem vērā, ka Jelgavas tehnikumā un Amatu vidusskolā ir labs profesionālās izglītības piedāvājums," teic G. Auza.

Viņa atgādina, ka jau pirms dažiem gadiem tika reorganizēta 6. vidusskola (mazākumtautību), jo bija skaidrs, ka tajā nevarēs piepildīt 10.–12. klases tā, lai tajā būtu vismaz divas paralēlklases. Liela nozīme ir arī tam, kā veidosies sadarbība ar Jelgavas novadu, kurā ir piecas vidusskolas. Ja tās tiks pārstrukturētas, visticamāk, 10. klases skolēni ieplūdīs pilsētas mācību iestādēs, un par to būs jādomā.

Statusa maiņa

Līdz šim mācību gadam Jelgavā bija arī divas speciālās izglītības iestādes. Latvijas likumdošana paredz, ka pašvaldībā no šā gada 1. septembra būtu atstājama viena šāda iestāde (tās saņem no valsts ne tikai pedagogu mērķdotāciju, bet arī uzturēšanas līdzekļus), tāpēc jau pērn pilsētas un skolu vadība sāka nopietni strādāt pie reorganizācijas. Iepriekš abās skolās bija pilns speciālo programmu spektrs, tāpēc bija tās jāpārstrukturē. Tas bija jādara arī tāpēc, lai Valdeka nezaudēta attīstības centra statusu, kas dod tiesības būt par atbalsta punktu citām pilsētas izglītības iestādēm. Šobrīd Paula Bendrupa skola ir pārveidota par vispārizglītojošo mācību iestādi, kura piedāvā arī programmas bērniem ar mācīšanās traucējumiem, bet Valdeka, kurā mācās bērni ar smagiem attīstības traucējumiem, ir saglabājusi speciālās skolas statusu. G. Auza norāda, ka ap 300 bērnu ar mācīšanās problēmām apgūst zinības parastajās skolās, taču ne katrs var iekļauties lielās klasēs ar 30 bērniem, tāpēc ir vajadzīga tāda kā Paula Bendrupa skola, kurā ir mazāk par 20 klasēm.

"Patlaban īstenojam piecas programmas (viena no tām mazākumtautību), bet esam gatavi tām pievienot vēl citas, līdzko būs bērni, kam tās vajadzīgas," apņēmības pilna ir Paula Bendrupa pamatskolas direktore Gunta Paslauska. Skolā šobrīd zinības apgūst 120 skolēnu, no tiem vispārizglītojošā programmā mācās 23. Sākotnēji bija domāts veidot trīs pirmās klases – vienu bērniem "parastajā" programmā, abās pārējās – ar mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem. Diemžēl trūka skolotāju, tāpēc tika izveidotas divas, katrā no tām pievienojot skolēnus no "parastās" programmas. Taču nav atmesta doma par trim klasēm. 

Skolas direktore nenoliedz, ka skolai pāreja uz citu statusu ir liels izaicinājums arī tāpēc, ka daļa līdzšinējo skolēnu devās uz Valdeku, savukārt daļa tās audzēkņu pārnāca uz šejieni un nākas krietni piestrādāt pie skolas un klašu kolektīvu attiecību veidošanas.

Labs atbalsta personāls

Kad notika skolas statusa maiņa, tika rīkoti dažādi informatīvi pasākumi, arī atvērto durvju dienas, lai iepazīstinātu ar tām iespējām, kas ir skolai. Daļa vecāku savu izvēli par labu šai izglītības iestādei pamatoja ar tuvumu dzīvesvietai un klašu lielumu, vēl citi – ar atbalstošāku mācību vidi. Pluss ir tas, ka šeit ir labs atbalsta personāls, kas palīdz pedagogiem un bērniem ikdienā, – psihologs, speciālais un sociālais pedagogs, divi logopēdi, arī medmāsa. Lai gan ir vairāki pedagogu palīgi, ir vajadzīgi papildspēki, lai sākumskolas posmā ik klasē būtu šāds atbalsta sniedzējs. Un no 1. novembra tādi tiks piesaistīti, teic G. Paslauska. Ir arī plānots pieņemt darbā asistentu, jo vienam no audzēkņiem tāds ir nepieciešams, – arī pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā tas ir ierakstīts. «Šobrīd gan bērns, gan pieaugušais iepazīstas viens ar otru ārpus skolas teritorijas, lai noskaidrotu, vai varēs saprasties. Ja saikne neveidojas, nekāda labuma nebūs, lai cik labs un kvalificēts asistents būtu,» saka G. Paslauska. Viņa norāda, ka visu skolas īpašo bērnu intelektuālās spējas ir izvērtējusi komisija, iesakot viņiem nepieciešamos atbalsta mehānismus. Bērni, kuriem ir kādas mācīšanās problēmas, bet ne tādas, lai būtu vajadzīgs komisijas atzinums, lielākoties mācās vispārizglītojošās skolās, lai gan arī šeit būtu gatavi viņus uzņemt. "Lai gan īpašajiem bērniem nav strauja progresa mācību vielas apguvē, bet soli pa solim ar labu atbalstu izaugsme notiek. Ja gadu no gada tāda ir – tas ir labi," ir pārliecināta G. Paslauska, uzsverot, ka to panākt vislabāk var mazākā kolektīvā. Lai cik profesionāls būtu skolotājs, lielās klasēs to izdarīt ir ļoti grūti, jo tur ir dažādi bērni ar dažādām spējām. Skolotājam nav laika katram veltīt pienācīgu uzmanību, turklāt ne visur ir skolotāju palīgi. Tādā gadījumā bērns ar īpašām vajadzībām var būt zaudētājs. Ne velti tagad arvien skaļākas balsis skan, ka iekļaujošā izglītība nav pa plecam lielajās skolās.

Ļoti īpaši bērni

Jelgavas pamatskolā Valdeka – attīstības centrā pirms reorganizācijas tika piedāvātas deviņas izglītības programmas, šobrīd tās pamatā ir divas (arī mazākumtautību): bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem. "Skolā kopumā mācās 152 skolēni. Vēl desmit bērni ar jauktiem attīstības traucējumiem ir pirmsskolas grupā. Audzēkņu vidū ir arī seši ukraiņu bērni. Šogad pamatīgi mainījās skolēnu sastāvs – no Paula Bendrupa skolas pārnāca 68 skolēni, bet 60 Valdekas audzēkņi aizgāja uz citām Jelgavas vai citu novadu skolām (arī uz Paula Bendrupa skolu)," ar pašreizējo situāciju iepazīstina direktore Dace Ekša. Viņasprāt, šāds skolēnu skaits ir optimāls, jo, ja vajadzētu vēl uzņemt papildus, pietrūktu telpu. Tas tāpēc, ka noteikumi paredz: bērni ar garīgiem traucējumiem klasē var būt ne vairāk kā desmit, bet ar smagiem – seši. Skolā ir arī dienesta viesnīca, kurā patlaban uzturas 35 bērni, jo te mācās ne tikai no Jelgavas, bet arī no Jelgavas, Bauskas un Olaines novada un Pierīgas. Tuvākā šāda izglītības iestāde ir Jelgavas novada Lielplatonē, kura piedāvā pēc pamatskolas beigšanas iegūt profesionālo izglītību. Arī daļa Valdekas absolventu izmanto iespēju tur apgūt specialitāti, taču vairākums pēc skolas absolvēšanas apmeklē dienas centrus, kur var praktiski darboties.

Valdekā strādā 52 speciālie pedagogi, tostarp atbalsta personāls, un 37 tehniskie darbinieki. Iepriekš bija arī ārsts un fizioterapeits, bet šogad no šāda pakalpojuma atteikušies, jo visi bērni ir savu ģimenes ārstu redzeslokā, tāpēc skolā atsevišķs speciālists nav nepieciešams. Tagad štatā ir tikai ārsta palīgs un medmāsa, kuru viens no uzdevumiem ir sekot līdzi medikamentu lietošanai. Savu atbalstu sniedz arī desmit asistentu, kas visbiežāk ir kāds no vecākiem vai citi ģimenes locekļi, jo bērniem ir ne tikai garīgās attīstības, bet arī fiziski traucējumi – 12 bērni ir ratiņkrēslos (viņiem palīdz arī sociālie aprūpētāji). "Jā, darbinieku skaits ir liels, bet jāņem vērā, ka te mācās bērni ar smagām veselības problēmām, 43 no viņiem nerunā. Lai stiprinātu psihologa darbu, skola atteicās no sociālā pedagoga vienības un tā vietā piesaistīja vēl vienu psihologu (uz pusslodzi)," teic D. Ekša. Tas darīts ne tikai skolas interesēs, bet arī tāpēc, ka Valdeka pilda attīstības centra funkcijas, kas nozīmē, ka tā sniedz atbalstu citām pilsētas izglītības iestādēm un te tiek vesti bērni uz konsultācijām. Lai rastu jaunas ierosmes un tās ieviestu skolā, skolas pedagogi piedalās Erasmus projektā, kas sniedz iespēju apmeklēt citas Eiropas valstis.

 

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vingris atkāpjas no EDzL valdes priekšsēdētāja amata

Par dzelzceļa projekta Rail Baltica izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpies no amata, aģentūru LETA informēja EDzL...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas