Gada sākumā pēc Neatkarīgās Rīta Avīzes pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā Ušakovs kopā ar Aivaru Lembergu un Vairu Vīķi-Freibergu bija iekļuvis arī populārāko prezidenta kandidātu trijniekā. Tiesa, Ušakovam vēl nav 40 gadu, lai pretendētu uz šo amatu. Latvijas sabiedrībai ir bijusi iespēja sekot līdzi arī Rīgas mēra privātajai dzīvei, kad nesen viņa un latvietes Ivetas Strautiņas-Ušakovas ģimenē piedzima dēls Toms, kura vārdu akceptēja gan latviešu, gan krievu vecmāmiņa, uzsvēra Rīgas mērs.
Ušakovs nedosies uz Maskavu 9. maijā - tiesa, viņš arī nav uzaicināts, bet, ja būtu, jebkurā gadījumā nebrauktu, jo 9. maijā Rīgas mērs tradicionāli dosies pie pieminekļa Pārdaugavā. Tā ir tradīcija, no kuras Saskaņas priekšsēdis neatsakās, bet tajā pašā laikā latviešu tautas ciešanu dienā 25. martā viņš dodas pie Brīvības pieminekļa.
Kad bijušajam politiķim Jānim Lagzdiņam Diena vaicāja par valsts drošības riskiem šajā ģeopolitiskajā situācijā, viņš nerunāja par militāriem apdraudējumiem, bet gan par Krievijas interesi palielināt savu ietekmi parlamentārā ceļā. Demonstrējot sevi kā politiķi, kas orientēts uz Rietumiem, Ušakovs, viņaprāt, rīkojas, tālredzīgu mērķu vadīts. Un mērķis varētu būt arī premjera amats, pieļauj Lagzdiņš, norādot, ka tam gan būtu nepieciešama labvēlīga iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācija. Iekšpolitiski tādu var veicināt Krievijas kontrolē esošie mediji un citas institūcijas, kuru iespējās ir arī provocēt, piemēram, iekšējos nemierus. Šādu varas pārņemšanas scenāriju būtu vieglāk īstenot, ja Eiropas Savienība un ASV būtu aizņemtas ar kādas ekonomiskās vai politiskās krīzes risināšanu, uzskata bijušais politiķis.
Premjera amatam Ušakovs patiešām gatavojoties, jo jebkuras partijas līderim ir jārēķinās, ka var pienākt laiks, kad ir jābūt gatavam uzņemties šos pienākumus. Par Krievijas interesēm šādā veidā palielināt ietekmi Ušakovs skaidri neatbild, atkārtojot to, ko saka vienmēr, - Latvijas interesēs ir savstarpēji izdevīgas un labas attiecības ar Krieviju, "un Krievijai pret to nevarētu būt nekādu iebildumu". Viņa partijas biedrs Jānis Urbanovičs uzskata: "Nils tāds ir bijis vienmēr. Viņš nav mainījies. Ja kāds tagad grib saredzēt vai sadzirdēt kaut ko vairāk, tā ir cita lieta."
Tas, ka latviskās partijas ar Saskaņu biedējot sabiedrību, esot tikai "valdošās koalīcijas nepārmaiņu diktēta rīcība". Saskaņa nav plānojusi pārskatīt savu līgumu ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija. Taču Saskaņa arī nostiprinās Eiropā, un tās plāns ir vēlākais divu gadu laikā kļūt no asociētā pārstāvja par pilntiesīgu Eiropas sociālistu partijas biedri. Šī dalība negarantē vieglāku iekļūšanu nacionālajā valdībā, bet var būt papildu faktors, lai Rietumu kolēģi mudinātu ar Saskaņu dalīties varā.
Visu Ināras Egles rakstu Kļūst rietumnieciskāks lasiet ceturtdienas, 2.aprīļa, laikrakstā Diena!