Krimināllieta ar lielāko kukuļu apmēru ir Latvenergo lieta, kurā uzņēmuma amatpersonām tiek pārmesta kukuļņemšana vismaz 8 miljonu eiro (5,6 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs - Spānijā, Turcijā un Zviedrijā - reģistrētu uzņēmumu interesēs.
Par "ciniskāko uzpirkšanas gadījumu tiesu varā" KNAB uzskata lietu, kurā četriem tiesnešiem un pieciem prokuroriem tiek inkriminēta kukuļu izspiešana apmaiņā pret labvēlīgiem lēmumiem savu vai citu prokuroru lietvedībā esošās lietās.
Kategorijā "bargākais piespriestais sods" iekļauta lieta pret izglītības iestādes direktoru Juri Stabiņu, kurš par vismaz 15 epizodēm, kad no skolēnu vecākiem prasīta nauda par bērnu uzņemšanu izglītības iestādē, saņēmis astoņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī pienākumu ieskaitīt valsts budžetā noziedzīgā ceļā iegūtos 13 686 latus. Kopš 2009.gada septembra bijušais skolas direktors tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu.
Par "cilvēciski šokējošāko lietu" nodēvēta ar Bērnu slimnīcu saistītā afēra, kur iespējamie noziedzīgie nodarījumi notikuši vairākās epizodēs. Vienā no tām par 21 000 latu mākslīgi tikušas palielinātas plānotās izmaksas "Vecāku mājas" būvdarbiem, kuras celtniecībai izmantoti saziedotie līdzekļi.
Kriminālprocess ar lielāko noziedzīgo epizožu skaitu bijis pret kādu Kurzemes apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju. KNAB konstatējis 503 līdzekļu piesavināšanās epizodes, kā arī 162 dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas epizodes.
Par pirmo atklāto politiskās korupcijas lietu tiek uzskatīta tā dēvētā Jūrmalgeita, kurā tika konstatēta kukuļa nodošana 20 000 latu apmērā, tādejādi mēģinot panākt kukuļdevējiem vēlamo rezultātu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.
Plašākā pārrobežu korupcijas shēma tikusi izmantota lietā, kurā AS Latvenergo amatpersonu iespējamās pretlikumīgās darbības bija saistītas ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos. KNAB izmeklēšanā sadarbojies ar 14 valstīm, nosūtot 34 tiesiskās palīdzības lūgumus.
Par dīvaināko kukuļošanas lietu tiek uzskatīta kāda uzņēmēja mēģinājums KNAB darbiniekam piedāvāt 45 000 latu un divus kilogramus pelmeņu, kā arī viņš solījis maksāt 1000 latu katru mēnesi, lai netiktu veiktas pārbaudes viņa uzņēmumā.
2005.gadā KNAB atklāja kukuļošanas gadījumu Latvijas pilsonības iegūšanas naturalizācijas kārtībā procesā, kur Naturalizācijas pārvaldes amatpersona un toreizējais Rīgas Pašvaldības policijas štāba priekšnieks ar starpnieku palīdzību organizēja kukuļa nodošanu, lai saņemtu palīdzību valodas prasmju un zināšanu pārbaudes laikā.
Par "eksotiskāko kukuli" tiek uzskatīti Veselības ministrijas padotības iestādes iepirkumu komisijas toreizējā vadītāja saņemtie tūrisma ceļojumi - atpūta slēpošanas kūrortā Šveicē un Francijā, kā arī atpūta Apvienotajos Arābu Emirātos un Dienvidāfrikā.