Biznesa portālam "Nozare.lv", komentējot šodien Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprināto koncepcijas projektu "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi", viņš sacīja, ka pats piedalījās koncepcijas izstrādes darba grupā un, pārvarot sāpes, ir spiests atzīt, ka sabiedrisko mediju spēku kooperēšana būtu labākais risinājums, lai kvalitatīvi un efektīvi realizētu sabiedriskā medija funkcijas.
Kolāts gan uzskata, ka LR arī līdz šim sevi ir pierādījis kā veiksmīgs uzņēmums, kas spējis nest ne vien noteiktas kultūras vērtības, bet arī iemantot klausītāju uzticību un sasniegt labus darbības rezultātus.
Viņaprāt, sabiedrisko mediju darbība savstarpējas konkurences apstākļos nebūt nav slikta, taču, ņemot vērā globalizācijas un privātā kapitāla ieplūšanas tendences mediju biznesā, viens sabiedriskā medija uzņēmums varētu darboties veiksmīgāk.
Kolāts gan atgādināja, ka ar koncepcijas izstrādi viss darbs vēl nebeidzas un ir nepieciešama vēl virkne precizējumu, labojumu, lai tajā par piemērotāko atzīto risinājumu iedzīvinātu.
Kā ziņots, koncepcijas projektā "Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" Latvijas sabiedriskā medija izveidei tiek piedāvāti trīs risinājumi - piesardzīgais, progresīvais un radikālais.
Par piemērotāku Latvijas situācijai atzīts progresīvais modelis, kas palielinātu saturisko daudzveidību sabiedriskajā medijā, kā arī uzlabotu tehnoloģisko infrastruktūru, vienlaicīgi nodrošinot tādus būtiskus aspektus kā finanšu neatkarība un līdzekļu efektīva izmantošana.
Progresīvajā modelī sabiedriskā medija saturs tiktu nodrošināts 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, daļēji izmantojot sabiedriskā medija resursu, daļēji - neatkarīgus producentus. Satura izplatīšana paredzēta, izmantojot virszemes un FM apraidi, pilnā apjomā nodrošinot arī TV un radio interneta straumēšanu un pakalpojumu pieejamību īstermiņa un ilgtermiņa arhīvā.
Sabiedriskais medijs izmanto vienotu infrastruktūru, tiek saglabāta sabiedriskā medija uzraudzības funkcija, kuru realizē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Konsultatīvā padome.
Progresīvā risinājuma alternatīva paredz būtiskas izmaiņas esošajā finansēšanas modelī - pakāpenisku pāreju uz valsts budžeta dotāciju kā galveno sabiedriskā medija finansēšanas avotu.