Tikmēr Vienotības Saeimas frakcija pirms nedēļas prokuroram prasījusi izvērtēt, vai kriminālus pārkāpumus nav pieļāvis pats Kūtris. Abos gadījumos prokuratūra prasīto ir noraidījusi.
Bankas Citadele pārdošanas parlamentāro izmeklēšanas komisiju pirms gada izveidoja pēc sabiedriskajā telpā virmojošām baumām, ka banka amerikāņu investoram Ripplewood pārdota par sviestmaizi. Komisijas vadībā iecēla opozīcijas partijas No sirds Latvijai deputātu Gunāru Kūtri. Viņš enerģiski sāka darbu, lai atklātu, kas vainīgs pie zemās pārdošanas cenas. Komisija paskaidrojumu sniegšanai aicināja augstas valsts amatpersonas, arī Straujumu. Ar atklājumiem neveicās. Amatpersonu iztaujāšana jaunus faktus neatklāja.
Šā gada jūlija sēdē deputāti pārrunāja Straujumas izteikumus kādā no iepriekšējās komisijas sēdēm. Tur premjerministre bija minējusi, ka uz viņu esot izdarīts spiediens, lai par Citadeles investoriem neņemtu amerikāņus. Komisija bija prasījusi paskaidrojumus SAB direktora vietniekam Andim Freimanim un Drošības policijas priekšnieka vietniekam Intam Ulmanim. Abi esot atbildējuši, ka viņu rīcībā ziņas par spiedienu neesot. Komisija prasījusi paskaidrojumus Straujumai. Premjere atrakstījusi, ka spiediens nav bijis nekas konkrēts, bet viņai bijis tāds viedoklis.
Komisija bija pieprasījusi Valsts kancelejai (VK) ierakstu no valdības slēgtās sēdes, kurā lēma par sarunu uzsākšanu ar Ripplewood. Atklājās, ka audioierakstā ir pārtraukumi. Turklāt trūkusi dokumentācija par to sēdes brīdi, kad ministri palūguši iziet citas personas. Vēlāk VK atsūtījusi paskaidrojumus par šo sēdes brīdi un uzsver, ka pārtraukumā sēde nebija turpinājusies.
"Valsts kanceleja ir sniegusi visu nepieciešamo informāciju ģenerālprokuratūrai, izvērtējusi gan audio, gan videoierakstus un secinājusi, ka tas vienīgais pārtraukums ir bijis 6 sekundes, kur fiziski nav iespējams sēdi noturēt," paskaidro VK kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Skaidrojumi deputātus neapmierināja. Viņi saskatatīja, ka pretrunas Straujumas izteikumos un montāža valdības sēdes ierakstā varētu būt fakti, kas atklāj nelikumības bankas pārdošanā. Komisija nolēma prasīt prokuratūrai izmeklēšanu.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Kūtris vēstulē prokuratūrai pauž it kā komisijas viedokli, ka premjerministre ir pieļāvusi noziedzīgas darbības un par tām ir nepieciešams rosināt kriminālprocesu. Komisijas stenogrammā šādu deputātu domu īsti nav.
"Nevienam nebija iebildumu, ka Kūtra kungs uzraksta ģenerālprokuroram vēstuli ar jautājumu, vai šeit ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Bet Kūtra kungs uzrakstīja citādi. Kūtra kungs uzrakstīja – komisija lūdz sākt kriminālprocesu pret Laimdotu Straujumu," raidījumam atklāj Vienotības Parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Kārlis Šadurskis.
Izmeklēšanas komisijas stenogramma no Kūtra vēstules prokuratūrai atšķiras. No stenogrammas izriet, ka deputātiem notikušais šķiet aizdomīgs un prasās pēc izmeklēšanas. Savukārt Kūtris jau apgalvojuma formā raksta, ka Straujuma, sniedzot nepatiesas ziņas, ir apzināti maldinājusi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Savukārt VK darbinieki esot veikuši manipulācijas ar valdības sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par Citadeles pārdošanu.
Kūtris komisijas deputātu vārdā prasa prokuratūrai sākt kriminālprocesu un vainīgās personas sodīt, lai gan sēdes stenogrammā lasāms, ka, piemēram, deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa) aicinājis savus kolēģus neuzņemties soģa lomu un notikušo nevērtēt. Tagad Kūtris skaidro, ka, vadoties pēc savas tiesību izpratnes, tikai vēlējies prokuratūrai nodot juridiski korektu iesniegumu.
"Tad, kad nosūta prokuratūrai kādu iesniegumu, es domāju, ka tas ir loģiski, ja mēs aprakstām faktu un prasām izvērtēt, vai tur ir tāds pārkāpums, vai nē. Jo izskatītos vispār ļoti dīvaini, ja mēs aizsūtītu prokuratūrai iesniegumu – ziniet, tas cilvēks darīja to un to, pārbaudiet, vai nav kāda likuma pārkāpums. Nu tas būtu ļoti nekorekti pret iestādi," raidījumam sakaidro Kūtris.
Kūtris apgalvo, ka uz papīra izlicis tikai to, par ko deputāti lēmuši. Tomēr tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ Kūtrim būtu vajadzējis apzvanīt deputātus, lai pārliecinātos, ka tie neiebildīs pret viņa sarakstīto.
Par atšķirībām komisijas stenogrammā un Kūtra iesniegumā Vienotības Saeimas frakcija vērsās pie ģenerālprokurora. Iesnieguma autors Andrejs Judins (Vienotība) saredz līdzības Kūtra rīcībā ar to, kā savulaik rīkojās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, kurai par komisijas lēmuma sagrozīšanu tiesa piesprieda kriminālsodu.
"Es saprotu, ka varbūt nejuristiem šķiet, kāda tur liela starpība. Starpība ir ļoti liela. Ja Saeima vai Saeimas komisija lemj kaut ko, tātad, tas ir saistošs, tas rada noteiktas sekas. Bet, ja lēmuma nav, nevienam cilvēkam nav tiesību runāt komisijas vai Saeimas vārdā. Nav jau jautājums tikai par konkrētu gadījumu, bet jautājums ir par situāciju kā tādu. Un tas ir ļoti bīstami. Ja kāds deputāts, uzurpējot faktiski varu, teiks, ka komisija vai visa Saeima pieņem kaut kādu lēmumu un mēģinās kaut ko ietekmēt, to nedrīkst pieļaut," raidījumam skaidro Judins.
Pēc trīs mēnešu izmeklēšanas prokuratūra konstatēja, ka Straujumas un VK darbinieku rīcībā nav likuma pārkāpuma. Prokuratūra konstatējusi, ka manipulācijas ar valdības ierakstu nav notikušas. Un par spiediena izdarīšanu Straujuma komisiju nav maldinājusi. Izrādās, ka par to viņa bija minējusi SAB direktoram Jānim Maizītim. Abi esot pārrunājuši kādu trešo pesonu rīcības ķēdi ar nolūku ietekmēt valdības lēmumu, ko varētu traktēt kā spiedienu. Kā skaidro prokuratūra, Maizītis par šo sarunu varēja arī nestāstīt savam vietniekam Andim Freimanim, kuram Kūtra komisija prasīja paskaidrojumus.
Šonedēļ pokuratūra konstatēja, ka kriminālu pārkāpumu nav arī atšķirībās starp Kūtra vadītās komisijas stenogrammu un to, ko viņš rakstījis komisijas vārdā prokuratūrai. Abi lēmumi nav pārsūdzami.