Izrakstot darba nespējas lapu (DNL), būtu nepieciešams izskatīt iespējas ieviest diagnozes norādīšanu kā obligātu, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām nodarbināto vidū, teikts informatīvajā ziņojumā par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu, ko šodien plāno izskatīt valdība. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais ziņojums, pērn 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts "cits cēlonis", taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
VM piedāvā arī izstrādāt mehānismu darbnespējas lapu regulējumā, kas mazinātu nodarbināto motivāciju pieprasīt tās uz maksimālo termiņu.
Kāpjoša tendence
2024. gadā Veselības inspekcija (VI) kopumā izskatīja 495 (2023. gadā 404) iesniegumus, no kuriem korektīvas darbības tika veiktas 171 gadījumā, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā (79 korektīvas darbības). Saistībā ar DNL izsniegšanas pamatotību tika saņemts 361 iesniegums un korektīvas darbības veiktas 117 jeb 32,4% gadījumu, savukārt 2023. gadā – 51 jeb 17,4% gadījumu. Saistībā ar izsniegšanas kārtību tika saņemti 87 iesniegumi, no kuriem korektīvas darbības veica 44 jeb 50,1% DNL. Ir novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu 2024. gadā ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms.
Analizējot DNL skaita saistību ar skolēnu brīvlaikiem, svētku dienām un
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 12. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00

