Kā aģentūrai LETA atklāja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, no tām trīs ir internātpamatskolas, piecas vidusskolas, 16 sākumskolas un 204 pamatskolas.
Savukārt LIZDA mājaslapā veiktajā aptaujā par labāko nākotnes scenāriju Latvijas mazo lauku skolu pastāvēšanai vairums jeb 55% aptaujātie atzinuši šo izglītības iestāžu saglabāšanu tādā veidolā, kāds tas ir patlaban.
Savukārt 23% aptaujāto atbalsta mazo skolu pievienošanu lielākām iestādēm, bet 14% respondentu domas sakrīt ar valdības ieceri mazās skolas pārveidot par kopienu daudzfunkcionāliem centriem. Tikmēr mazo lauku skolu slēgšanu un transporta nodrošināšanu skolēniem uz lielāku skolu reģionā atbalsta 7% respondentu. 1% aptaujāto gan saredz arī iespēju piedāvāt skolēniem mācīties attālināti, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Kā norādīja Grigorjevs, papildu finansējuma pieprasīšana no valsts mazo lauku skolu turpmākai pastāvēšanai būs arī viens no LIZDA padomes jautājumiem izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ar kuru arodbiedrība tiksies 27.martā.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai veicinātu mazo lauku skolu saglabāšanu, plāno atbalsta pasākumus, tostarp finansēšanas modeļu izstrādi un to īstenošanas nodrošināšanu, norādīts informatīvajā ziņojumā Saeimai par nozaru ministriju paveikto pagājušajā gadā un plāniem šogad.
Ministrijā izveidota Mazo skolu reformu darba grupa, kuras mērķis ir apkopot informāciju par esošo situāciju un izstrādāt priekšlikumus efektīva skolu tīkla attīstīšana Latvijas reģionos. Sagatavotie priekšlikumi vēlāk kalpos par pamatu un ietvaru tālākās rīcības izstrādei mazo skolu reformu procesā.
Informācija IZM mājaslapā liecina, ka darba grupā izskanējuši daudz konstruktīvi priekšlikumi, un patlaban jānoformulē divas lietas - mazo skolu kritēriji un potenciālie darbības modeļi, lai rezultātā savus priekšlikumus varētu nodot tālāk IZM. Tiekot meklēti risinājumi mazo skolu saglabāšanai un pārveidei daudzfunkcionālos centros.
Saskaņā ar darba grupas apkopotajiem priekšlikumiem un Latvijā jau esošo pieredzi, "mazā skola" reformu kontekstā tiek raksturota kā izglītības iestāde vai tās struktūrvienība ar audzēkņu skaitu līdz vienam simtam, kas atrodas administratīvajā centrā vai pagastā un nodrošina kvalitatīvas izglītības pieejamību maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai, it īpaši pirmsskolas un jaunāko klašu bērniem.
Mazo skolu reformu darba grupas sastāvā ir izglītības jomas darbinieki no visas Latvijas. Tajā darbojas izglītības pārvalžu vadītāji, rajonu skolu direktori, pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, bērnu un jauniešu centriem, kā arī Sorosa fonda - Latvija (SFL) iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja skolām".