Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ veido aptuveni 41 miljonu eiro. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 7,4% un 17,7%.
2019.gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu patēriņa apjoms samazinājās par 0,7%, sasniedzot 7,9% no kopējā patēriņa un kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 7,6 miljardi eiro. Neskatoties uz kopējo nelegālo cigarešu īpatsvara samazinājumu, kā liecina pētījums, Eiropā strauji palielinās tieši viltoto cigarešu patēriņa apjoms, kurš gada laikā ir pieaudzis par 38,3%, sasniedzot 7,6 miljardus cigarešu vienību, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Viltoto cigarešu apjoms pieaudzis 17 Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka cīņa par nelegālo tabakas izstrādājumu izskaušanu Latvijā ir viens no būtiskākajiem dienesta uzdevumiem, labi saprotot, ka kontrabandas cigarešu nonākšana tirgū kropļo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē tautsaimniecību kopumā. “VID Muitas pārvalde pēdējo gadu laikā ir ieguldījusi nozīmīgus resursus, lai risinātu cigarešu kontrabandas problēmu, tāpēc varam būt gandarīti, ka šis darbs ir devis rezultātus. Vienlaikus ir skaidrs, ka arī turpmāk tiks izmantotas visas tehnoloģiskās un cilvēkresursu iespējas, lai arvien vairāk apgrūtinātu nelegālo cigarešu nonākšanu Latvijas tirgū, un to īpatsvars ar katru gadu samazinātos arvien straujāk,” komentē Jaunzeme.
Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir par 7,4% mazāk salīdzinot ar 2018. gadu. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 14,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,3 miljardi cigarešu. No šī apjoma aptuveni 85% bija tā sauktā “baltā kontrabanda” jeb cigaretes, kuras parasti legāli ražo vienā valstī/tirgū, bet jau ar mērķi galvenokārt kontrabandai, 7% – viltotās cigaretes, savukārt 8% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija.
Kontrabandas cigarešu apjoma samazinājums skaidrojams ar kopējā patēriņa apjoma kritumu un kopējām Eiropas tendencēm, kur kontrabandas cigarešu apjoms turpina samazināties, kā arī sekmīgo tiesībsargājošo institūciju darbu.
"Nelegālā tirgus īpatsvara samazinājums līdz 14% ir atzinīgi vērtējams fakts. Šo rādītāju pamatā ir stabila un prognozējama tabakas akcīzes nodokļa politika, kā arī mērķtiecīgs un koordinēts tiesībsargājošo iestāžu darbs vairāku gadu garumā. Tomēr, neskatoties uz šo pozitīvo ziņu, cigarešu kontrabanda joprojām ir nopietna problēma Latvijā. Šobrīd, kad nelegālais tirgus uzrāda lejupejošas tendences, ir svarīgi turpināt iesākto akcīzes nodokļa politikas virzienu, ievērojot pakāpeniskuma un paredzamības principu. To, cik svarīgs faktors ir pārdomāta nodokļu politika, apliecina Lietuvas piemērs. Strauji palielinot akcīzes nodokli pirms dažiem gadiem, nelegālais tirgus kaimiņvalstī atkal pieauga, un šobrīd tas sasniedz 17,7%," uzsver Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas projektu vadītāja Marita Jansone.
Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts vēsturiski ir Baltkrievija. Attiecīgi, no Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2019. gadā tika ievesti 270 miljoni cigarešu jeb 73% no kopējā kontrabandas apjoma. Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības. Piemēram, Latvijā vidējā cigarešu paciņas cena šā gada janvārī bija 3,20 eiro, kamēr Baltkrievijā cigarešu paciņa vidēji maksāja tikai 72 centus. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, ir NZ, Premier, Fest un Winston.
No Latvijas uz citām Eiropas valstīm gan kā kontrabanda, gan legālā ceļā aizvadītāja gadā tika izvesti kopumā 116 miljoni cigarešu. Cigaretes izvestas galvenokārt uz Zviedriju, kur vidējā cigarešu paciņas cena ir 5,61 eiro (37 miljoni vienību), Somiju, kur vidējā cigarešu paciņas cena ir 6,70 eiro (21 miljons vienību), Vāciju (13 miljoni vienību) Igauniju (9 miljoni vienību) un Īriju (6 miljoni vienību).