"Mēs ar savu infrastruktūru esam piecus gadus priekšā kaimiņiem," teica Līce, piebilstot, ka pēdējo gadu laikā lidostas infrastruktūrā ir investēti 154 miljoni eiro.
Tāpat viņa norādīja, ka lidostas mērķis ir starpkontinentālo lidojumu paplašināšana, tostarp viens no mērķiem ir lidojumu nodrošināšanu uz Japānu, kā arī pēdējos divus gadus notiek ļoti aktīvas sarunas ar Ķīnu. "Esmu pārliecināta, ka mēs (sarunām ar Ķīnu) redzēsim rezultātus - vai pirmie būs čarterpārvadājumi, vai tie būs kravu pārvadājumi, vai tie būs pasažieru pārvadājumi, bet šis darbs rezultātus noteikti nesīs," piebilda Līce.
Tāpat viņa atzina, ka lidostas turpmākie panākumi lielā mērā būs atkarīgi no nacionālās aviokompānijas airBaltic, kuras daļa lidostā šobrīd pārsniedz 55%. "Nacionālais aviopārvadātājs ir tas, kurš attīsta maršruta tīklu un tajā arī ļoti lielā mērā slēpjas Rīgas panākumi Baltijas reģionā," sacīja lidostas vadītāja.
Līce arī norādīja, ka turpmākajos gados lidostas attīstību lielā mērā ietekmēs Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta īstenošana.
Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. No lidostas Rīga ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 60, bet vasaras sezonā - uz gandrīz 90 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2016. gadā lidosta Rīga apkalpoja vairāk nekā 5,4 miljonus pasažieru - gandrīz 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.
No malas