Nebūtu nekāds brīnums, ja izrādītos, ka zināma daļa XXI gadsimta Latvijas bērnu pastmarku nekad mūžā nav redzējuši vai arī redzēdami nav atpazinuši, kas tā tāda ir. Mūsdienās sarakste ir momentāna un elektroniska, preses kioskos pastmarkas vairs nav pieprasītas un arī pastmarku krāšana jeb filatēlija nav tā pirmā lieta, ar ko jauniem cilvēkiem nodarboties. XX gadsimtā līdz pat interneta dzimšanai tā nebija, pastmarku krāšanu skolā gluži kā masaliņas izslimoja gandrīz ikviens pamatskolēns, un dažs labs tā arī neizārstējās.
Latvijā jauns intereses vilnis attiecībā uz pastmarkām nāca reizē ar neatkarības atjaunošanu, jo pusgadsimtu Latvijai nebija bijis ne brīvības, nedz arī savu pastmarku. "Rindas pēc pirmajām atjaunotās Latvijas pastmarkām 1991. gada 19. oktobrī var samērot tikai ar rindām pēc pilsonības un sertifikātiem," rakstīja 1994. gada 3. decembra SestDiena Latvijas pastmarkām veltītajā rakstā Ēvalds Valters un lielais susuris reprezentē Latviju pasaulē. "Vēl neilgi pirms tam dažu patriotu sapnis suverenitātes virzienā bija savas pastmarkas katrai "savienotajai republikai". Taču nācās samie
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 10. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40