Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis ierosinājis Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas kolēģiem apspriest jautājumu par elektroenerģijas iepirkšanu no trešajām valstīm, kas būvē nedrošas AES.
"Ir jāsniedz skaidrs signāls par to, ka Eiropas Savienībā (ES) netiks pieņemta elektroenerģija, kas tiek iegūta, pārkāpjot starptautiskās normas par kodoldrošību, vides aizsardzību un starpvalstu ietekmes uz vidi novērtējumu. Tādēļ nekavējoties un detalizēti ir jāapspriež šis jautājums sākotnēji reģionālā, bet pēc tam ES līmenī, un ir jāpieņem lēmumi, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus elektroenerģijas tirdzniecībā ar šīm valstīm," teikts Masjuļa vēstulē četru valstu ekonomikas un enerģētikas ministriem, kas datēta ar 23.decembri.
Masjulis norādīja, ka Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā būvētās AES apdraud vidi, kā arī veido negodīgu konkurenci elektroenerģijas tirgū.
"Viens jautājums ir jāaplūko ļoti detalizēti: elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm, ņemot vērā Baltkrievijā un Kaļiņingradas apgabalā - tieši pie ES robežas - notiekošu vai plānotu AES būvniecību. Šie projekti tiek īstenoti ar pēc būtības atšķirīgu regulējumu un atšķirīgos politiskos apstākļos un rada kritisku apdraudējumu ES kaimiņvalstīm kodoldrošības un vides aizsardzības ziņā, kā arī rada negodīgu konkurenci elektroenerģijas ražošanā," klāstīja Lietuvas enerģētikas ministrs.
Lietuva vairākkārt ir paudusi bažas par drošumu un atbilstību starptautiskajiem standartiem saistībā ar Baltkrievijas jauno AES, kuru tā būvē Ostrovecas rajonā 50 kilometru attālumā no Lietuvas robežas.
Masjulis decembrī paziņoja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija varētu vienoties par nodokļu sistēmu, kas kavētu Ostrovecas AES ražotās elektroenerģijas eksportu uz Baltijas valstīm. Viņš norādīja, ka valstīm tāda iespējamība ir jāizskata, ja Baltkrievija AES būvniecībā turpinās pārkāpt starptautiskos standartus.
Jautājums par AES būvniecību novembrī tika izskatīts arī Lietuvas un Baltkrievijas Tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības komisijas sēdē. Lietuvas vides ministrs Ķēstutis Trečoks tolaik aģentūrai BNS teica, ka Lietuva ir mudinājusi uzaicināt Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras misiju, lai novērtētu AES paredzēto būvlaukumu, jo tādu rīcību iesaka Espo konvencija, bet Baltkrievija to nav ievērojusi.
Bažījoties par Baltkrievijas rīcību un informācijas nepietiekamību, Lietuva vērsās pie Orhūsas konvencijas ievērošanas komitejas, kas pērn jūnijā secināja, ka Baltkrievija ir pārkāpusi konvencijas normas, ir jāturpina ietekmes uz vidi novērtējums un Lietuvai ir jāsaņem atbildes.
Espo konvencijas dalībvalstis ir paziņojušas, ka Baltkrievijas AES projekts neatbilst konvencijas prasībām, bet Lietuva ir kritizējusi Baltkrieviju par to, ka tā nerūpējas par AES drošību.
Baltkrievijas AES pirmo reaktoru paredzēts nodot ekspluatācijā 2017.gadā, bet otro - 2019.gadā. Reaktoru kopējā jauda būs 2400 megavatu. Celtniecība sākta 2012.gada aprīlī. Lielāko daļu projekta izmaksu finansē Krievija.
AES Baltkrievijā gribēja būvēt jau 80.gadu sākumā, taču šis projekts tika apturēts pēc 1986.gadā notikušās Černobiļas AES avārijas Ukrainā.
Lietuvas bažas izraisījusi arī AES būvniecība Krievijas Kaļiņingradas apgabalā. Tomēr 2013.gada jūnijā Baltijas AES projekta ģenerāluzņēmēja Sanktpēterburgas kompānijas Atomenergoprojekt ģenerāldirektors Valērijs Limarenko paziņoja, ka projekts uz laiku ir apturēts, ka tiek izvērtētas iespējas attīstīt reaktorus ar zemāku jaudu - 680 megavati 2300 megavatu vietā.
Baltijas AES 1.energobloku ar 1150 megavatu jaudu agrāk bija plānots iedarbināt 2017.gadā, bet 2.energobloku - 2018.gadā.