Nākamgad vairāki Lietuvas ekonomikas rādītāji nebūs tiešā veidā salīdzināmi ar Latvijas rezultātiem, jo kaimiņvalsts pensiju reformas dēļ varēs redzēt strauju kāpumu patēriņā, vēl aktīvāku mājokļu tirgu un līdz ar to – mākslīgi uzpūstu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.
Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija vērtē, ka Lietuvas IKP izaugsme varētu būt par vienu procentpunktu, bet inflācija par 1,2 procentpunktiem augstāka nekā bez šīs reformas.
Lietuviešu nākamā gada "ballīte" uz nākotnes pensiju rēķina ir arī galvenais iemesls, kāpēc Swedbank pārskatīja Lietuvas 2026. gada IKP pieauguma prognozi uz augšu līdz 3,2%. Pretējā gadījumā tā sakristu ar Latvijas ekonomikas nākamā gada izaugsmi 2,3% apmērā. Ne tik patīkams blakusefekts Lietuvā būs augstāka inflācija, kas prognozēta tuvu 3,5%. Šīs maldīgās reformas negatīvās sekas būs jūtamas jau 2027. gadā, kad kaimiņvalstī izaugsme, visticamāk, strauji palēnināsies – līdz 2%, kamēr Latvijā banka sagaida 2,5% IKP pieaugumu. Negatīva ietekme, protams, būs arī tiem, kuri neuzkrās pietiekami, lai pārtikuši aizietu pensijā.
Trakāk nekā Igaunijā
Nākamgad lietuvieši varēs izņemt savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, nemaksājot nodokļus. Jāatzīmē gan, ka gluži visu izņemt nevarēs, jo tā daļa, ko iepriekš "piemaksāja" valsts, ja 2. līmeņa uzkrājums tika veikts, aizies atpakaļ uz pensiju 1. līmeni. Swedbank kopumā prognozē, ka aptuveni puse no kopējiem aktīviem tiks izņemti. Tas nozīmēs, ka mājsaimniecību maciņos nonāks 3,3 miljardi eiro jeb apmēram 4% no valsts IKP. Pieņēmums ir, ka
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00