Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

LIZDA sāk streika procedūru

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome trešdien nolēma sākt streika procedūru, jo nav guvusi pārliecību, ka valdība šogad izpildīs pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās LIZDA reģionālajās arodorganizācijās tiks lemts par atbalstu streikam, tā iespējamo formātu un laiku. Pēc tam notiks LIZDA padomes sēde, kas plānota 17.aprīlī. Pagaidām tiek pieļauta iespēja streiku rīkot septembrī, taču par tā konkrētu norises formu un laiku vēl tiks lemts.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga padomes sēdē, kurā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), paziņoja, ka no plāna, kuru arodbiedrībai piedāvāja valdošā koalīcija, nevarot gūt pārliecību par nepieciešamā finansējuma iegūšanas iespējām līdz šī gada septembrim.

Uzrunājot ministri, Vanaga sacīja: "Mēs gribam palīdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM)." Viņa piebilda, ka arodbiedrība vēlas sajust, ka Šuplinska "ir arī pedagogu ministre".

Šuplinska, skaidrojot savu pozīciju grafika izpildes jautājumā, vairākkārt uzsvēra, ka "viņai un IZM naudas nav". Viņa pauda, ka valdībai un Saeimai ir jādod signāls par to, ka tiek sakārtota sistēma.

Ministre pārmeta arodbiedrībai nevēlēšanos iesaistīties reformās, norādot uz "mājasdarbiem", kas būtu jāizpilda skolotājiem.

Arodbiedrības padomes dalībnieki, klausoties ministres stāstītajā, vairākkārt ar izsaucieniem norādīja uz, viņuprāt, neprecizitātēm un nepareizu informāciju Šuplinskas teiktajā. Uz to Šuplinska atbildēja, ka viņa "atkal pārliecinās, ka pedagogi ir visnedisciplinētākā publika".

Pēc ministres aiziešanas Vanaga žurnālistiem pauda nostāju, ka ministres pozīcija apgrūtina sadarbības veicināšanu. Vanaga šodien neesot guvusi pārliecību par to, ka Šuplinska varētu būt "pedagogu ministre".

Kā ziņots, līdzekļus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc tam grozot 2019.gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot pedagogu algu pieaugumu. Pedagogu algām no nepieciešamajiem aptuveni 9 miljoniem eiro pašlaik ir atrasti 1,7 miljoni eiro. Atlikušo naudu tiek piedāvāts meklēt kopīgā sadarbībā.

Šuplinska pēc iepriekšējās pušu tikšanās tika stāstījusi, ka puses vienojušās par sadarbību, sagatavojot grozījumus 2019.gada valsts budžeta otrajam lasījumam. Likumprojektā otrajam lasījumam tiks iestrādāta apņemšanās nodrošināt pedagogu algu pieaugumu, ja būs izpildījušies vairāki nosacījumi, tostarp noticis darbs pie skolu tīkla sakārtošanas.

Tā kā 2018.gadā tika pieņemts lēmums, ka jāpiepildās indikatīvajiem rādītājiem, IZM precizēs skolu tīkla optimizācijas un efektivizācijas redzējumu, to nenosaucot konkrētos skaitļos, bet gan darbos, teica Šuplinska.

Iecerēts, ka IZM 29.martā saņems pašvaldību izstrādātās skolu tīkla un izglītības stratēģijas, 17.aprīlī ieplānoti semināri ar izglītības pārvaldēm, tajos analizējot pirmos datus, mēneša beigās notiks reformu plānu saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, savukārt 14.maijā IZM prezentēs skolu tīkla un pamatvajadzību groza modeli izglītības sistēmai kopumā, pastāstīja ministre.

 

Top komentāri

vai
v
tas, ka Latvijā ir 1,5 x vairāk pedagogu uz vienu skolēnu nekā vairums attīstīto valstu , nemaz neņemot vērā ļoti slikto skolēnu mācību apgūšanas līmeni, neliecina, ka ar pašiem skolotājiem kaut kas nav kārtībā? Krīzes laikā daudzi darbu zaudējušie ātri pārkvalificējās par skolotājiem, lai tikai būtu nodrošināti ar algu un garu atvaļinājumu. Lielākā daļa no viņiem nav skolotāji pēc aicinājuma, ne pēc pamatprofesijas, lai atgriežas savās iepriekšējās profesijās- trūkst taču strādājošo.
Šī PIZDA ie pieriebusi.
Š
Jau 29 gadus šie dienaszagļi streiko un prasa algas paaugstinājumu, un ir kā tukšā mucā - jo vairāk ber, jo tukšāka tā top. It kā Latvijā pārējie būtu kaujamas avis, bet cilvēki - tikai pedagogas un mediķes.
Ha ha
H
Šuplinska ir izglītības ministre, un viņai nav jābūt pedagogu ministrei. Izgītība nav tikai pedagogi, tā ir vesela sistēma, kuru vajag sakārtot. Diemžēl, LIZDA neizrāda ne mazāko iniciatīvu šajā sakārtošanā. Šobrīd izskatās, ka strādāt pie šīs sistēmas sakārtošanas neviens negrib, bet grib tikai no valsts izplēst vairāk naudas algām. Igaunijas un citu valstu skolotāju atalgojuma piesaukšana vispār ir nekaunība. Igauņi jau 2005. gadā saprata, ka skolēnu paliek arvien mazāk un skolotāju ir par daudz, tajā brīdī viņiem uz 1 skolotāju bija 11 skolēni, bet ES vidēji 16. Igauņiem pietika drosmes sabalansēt skolēnu un skolotāju skaitu, tāpēc pie mazāka valsts finansējuma viņu skolotāji saņem pieklājīgas algas. Mūsu valstī vēl pagājušajā mācību gadā bija 205 113 skolēnu, kurus mācīja 28 778 skolotāju, tātad uz vienu skolotāju tikai 7,127 skolēnu...Tas nozīmē, ka vismaz puse skolotāju ir lieki, bet atlikušie labākie pat esošā finansējuma ietvaros varētu saņemt uz pusi lielākas algas.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 634

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas