Taču, ja atbildīgā Saeimas komisija, izvērtējot šo sabiedrības iniciatīvu, lems par nepieciešamību paredzēt attiecīgu regulējumu, tad, iesaistot visas ieinteresētās puses, par šo varētu notikt diskusijas, norādīja ministrijā.
Vienlaikus iniciatīva pēc būtības būtu saistīta ne tikai ar tiesībām uz šādu prombūtni, bet arī šādas prombūtnes apmaksas kārtību, kā arī medicīnisko apstiprinājumu.
Tādējādi šis jautājums varētu būt ļoti komplicēts un daudzšķautnains, atzina LM.
Iepriekš "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Agnese Krasta aģentūrai LETA norādīja, ka uz brīvdienu ieviešanu sievietēm menstruāciju laikā raugās piesardzīgi. "Pagaidām uz šo iniciatīvu raugos piesardzīgi, jo ir būtiski ņemt vērā gan ietekmi uz budžetu, gan arī vērtēt sociālekonomiskos faktorus, piemēram, vai šāda pieeja nemazina sieviešu konkurētspēju, pretendējot uz kādu amatu darba tirgū, nerada diskriminācijas riskus," klāstīja Krasta.
Savukārt negatīvi iniciatīvu vērtē Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Viņš uzsvēris, ka jau pašlaik iedzīvotājiem pieejamas daudzas brīvdienas, kā arī ir skaidri noteikta kārtība, kā paņemt slimības lapu šādās situācijās, tāpēc papildu regulējuma ieviešana nav nepieciešama.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) paudis, ka, ļoti iespējams, ir laiks diskusijai par sievietes bioloģiskā cikla īpatnībām, mazinot tabu un stereotipus par menstruācijām. Vienlaikus jau šobrīd gadījumos, kad tiešām menstruāciju izraisītā fiziskā un emocionālā diskomforta, sāpju dēļ sieviete nespēj veikt darba pienākumus un atjaunošanās izteikti samazina darba efektivitāti - ir gan iespēja darba nespējas lapai, attālinātai darba veikšanai savstarpēji ar darba devēju vienojoties, norādīja ministrs.
Iepriekš ziņots, ka iniciatīvas autore Marija Uškanova vēlas panākt, lai Darba likumā tiktu ieviesta norma, kas paredz tiesības sievietēm saņemt līdz divām apmaksātām brīvdienām menstruāciju laikā. Tas uzlabotu sieviešu veselību, labsajūtu un darba vidi, kā arī samazinātu stigmu par menstruācijām. Iniciatīva nodrošinātu arī saprotošāku un taisnīgāku attieksmi pret sievietēm darba tirgū, kā tas jau ieviests, piemēram, Spānijā un Japānā.
Šīs brīvdienas būtu piešķiramas pēc darbinieces izvēles un vajadzības, lai garantētu privātuma ievērošanu un vienkāršotu procesu. Darba devējam būtu pienākums šīs brīvdienas nodrošināt, saglabājot darbiniecei vidējo izpeļņu par šo periodu, līdzīgi kā tas tiek darīts slimības dienās, piedāvā Uškanova. Šo brīvdienu izmantošanu varētu fiksēt darba laika uzskaites sistēmā kā īpašu atzīmi - "menstruāciju atvaļinājums". Šāda sistēma jau darbojas vairākās valstīs, un to varot pielāgot arī Latvijas tiesiskajam regulējumam, nepārslogojot administratīvos resursus.
Idejas autore pārliecināta, ka rezultātā sievietes varētu atjaunot spēkus un atveseļoties no menstruāciju izraisītā fiziskā un emocionālā diskomforta, mazinot nepieciešamību lietot pretsāpju līdzekļus vai strādāt ne savā labākajā stāvoklī. Tāpat darbinieces justos novērtētas un saprastas, kas veicina lojalitāti, darba ražīgumu un pozitīvu attieksmi pret darba devēju. Vēl varētu cerēt uz mazāku izdegšanu un stresa līmeni, jo iespēja atpūsties īstajā brīdī palīdz novērst ilgtermiņa veselības problēmas un mentālo izsīkumu. Tāpat tas veicinātu stigmas mazināšanu - šādas pārmaiņas veicinātu sabiedrības atvērtību un sapratni par sievietes bioloģiskā cikla īpatnībām, mazinot tabu un stereotipus par menstruācijām.