Forumā uzņēmēji diskutēja par labklājības un attīstības veicināšanu reģionā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atgādināja, ka saskaņā ar pētījumu "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016" tieši Vidzemes reģionā ir zemākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, kas no valsts vidējā rādītāja - 20,3% - atšķiras par aptuveni 5%.
Kā galvenos uzdevumus biznesa vides uzlabošanai Endziņš minēja produktivitātes celšanu un eksportu. To iespējams sasniegt, ražojot preces ar augstāku pievienoto vērtību, savstarpēji sadarbojoties un sastrādājoties ar pašvaldībām, kurām būtu jābūt motivētām piesaistīt un noturēt kompānijas savās teritorijās.
Ministru prezidents Māris Kučinskis forumā pauda prieku, ka uzņēmēji meklē sadarbības partnerus un attīstās, tādējādi veicinot Latvijas ekonomiku kopumā. "Svarīgi meklēt kontaktus un sadarboties. Valmiera jau deviņdesmito gadu sākumā parādīja to, ka tikai kopā strādājot iespējams panākt tautsaimniecības izaugsmi," sacīja Kučinskis.
Pēc Ministru prezidenta teiktā, būtiski veicināt sadarbību ne tikai iekšējā tirgū, bet arī Baltijas valstu mērogā, stiprinot energo neatkarību un realizējot dažādus pārrobežu projektus, kā piemēram, Rail Baltic.
Ekonomikas ministrijas padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos Kaspars Bērziņš forumā sacīja, ka uzņēmēju galvenie uzdevumi ir strādāt pie produktivitātes kāpināšanas un eksporta, ražojot preces ar augtu pievienoto vērtību un īstenojot Eiropas Savienības fondus līdzekļus tieši šo virzienu veicināšanai. Arī izglītības sistēmai jābūt pielāgotai uzņēmējdarbībai, nodrošinot kvalitatīvu darbaspēku.
Bērziņš arī piebilda, ka valsts pārvaldei, tostarp pašvaldībām, jākļūst modernākām, lai nodrošinātu tādus pakalpojumus, kas biznesam nepieciešams. "Pašvaldībām ir jākonkurē nevis savā starpā, bet gan starptautiski, nodrošinot labi izglītību un infrastruktūru," uzsvēra Ekonomikas ministrijas padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Brenšmits sacīja, ka ministrijas galvenais mērķis ir samazināt reģionālās atšķirības, tostarp iedzīvotāju skaita izmaiņas un ienākumus. Viņš atgādināja, ka Valmierā patlaban bezdarba līmenis ir tāds pats kā Rīgā - 4,6%, kas nozīmē, ka attīstības iespējas uzņēmējdarbībā ir līdzīgas kā galvaspilsētā.
Brenšmits norādīja, ka pašvaldības sekmīga sadarbība ar uzņēmējiem bieži vien ir noteicošais, cik bizness būs aktīvs reģionā. Tāpat viņš piebilda, ka valsts mērogā tiek apsvērta iecere izveidot īpašu atbalsta programmu, kuras mērķis būtu veicināt uzņēmējdarbību reģionos.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks biznesa forumā sacīja, ka 22% Valmieras iedzīvotāju nodarbināti ražošanā, kā arī no 1000 iedzīvotājiem strādā 996. Tāpat viņš pauda, ka pilsēta jau daudzus gadus uzrāda ļoti pozitīvas tendences uzņēmējdarbībā, kur pēc statistikas ir 91 aktīvs uzņēmums uz 1000 iedzīvotājiem, ierindojot Valmieru otrajā vietā pēc Rīgas. Valmieras pilsētas pašvaldības vadītājs aicināja uzņēmējus zvanīt, runāt, diskutēt un strīdēties, lai kopā atrastu labākos risinājumus katrai no biznesa formām.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.
Ko viņi murgo? Kāda produktivitāte?