Savu dalību šajā konkursā Gulbis gan aģentūrai LETA pagaidām nevēlējās komentēt. "Es negribētu daudz runāt, pirms neesmu pārvarējis konkursa pirmo kārtu, es domāju, tas arī nebūtu pareizi un korekti šobrīd," norādīja bijušais iekšlietu ministrs.
Jautāts, kā vērtē savas izredzes tikt līdz otrajai kārtai, Gulbis vien norādīja uz konkursa komisijas augsto profesionalitāti, bet izvairījās atbildēt pēc būtības. "Es domāju, ka komisija ir ļoti profesionāla un bezpolitiska, un esmu pārliecināts, ka tā izvēlēsies šajā situācijā vispiemērotākās kandidatūras."
Tomēr, lūgts izklāstīt sava kā ierindas pilsoņa viedokli par to, kurām jomām KNAB darbā būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, Gulbis atzina, ka, runājot par korupcijas novēršanu, ļoti svarīgi būtu koncentrēties uz politisko partiju finansējumu, jo, viņaprāt, īpaši aktuāls ir jautājums par starpniecību ziedojumu iemaksās.
"Savukārt apkarošanas jomā noteikt varētu būt lielo valsts uzņēmumu meitaskompānijas. Tie ir šobrīd tie lielākie korupcijas riski, kas valstī pastāv. Es negribētu minēt konkrētus SIA vai konkrētas AS, bet domāju, ka par tām ir plaši atspoguļots medijos," aģentūrai LETA sacīja Gulbis.
Tāpat bijušais iekšlietu ministrs domā, ka KNAB savā darbā vairāk vajadzētu koncentrēties uz lielajiem korupcijas gadījumiem un apjomīgākajām shēmām, bet "mazo" korupcijas gadījumu izmeklēšanu, kas gan arī ir būtiska, ar laiku varētu uzticēt citām drošības struktūrām.
"KNAB patlaban ir 141 darbinieks un 2,4 miljonu [latu] budžets. 141 darbinieks priekš tā apjoma un samērā lielās korupcijas, kas Latvijā ir, tas nemaz nav tik liels skaitlis, un šim 141 cilvēkam sabiedrība faktiski prasa diezgan lielus uzdevumus, ko viņi šobrīd arī diezgan veiksmīgi veic. Bet noteikti ir jautājums par lielāku biroja kapacitāti, ja gribam vēl labākus rezultātus," sacīja Gulbis.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1971.gada 23.septembrī Kuldīgā dzimušais Gulbis 1994.gadā ir beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, kur viņš ieguvis bakalaura grādu, bet vēlāk mācījies starptautisko tiesību maģistrantūrā, studējis ekonomiskās zinības Austrijā, Vācijā un Čehijā.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Gulbis strādājis par advokātu palīgu, kā arī bijis jurists un direktors vairākos uzņēmumos. 1996.gada aprīlī Gulbis iecelts par Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru, bet 2002.gada oktobrī ievēlēts 8.Saeimā no partijas "Jaunais laiks" saraksta. Novembrī parlaments Gulbi apstiprinājis par iekšlietu ministru Einara Repšes valdībā, tāpēc viņš uz laiku nolicis deputāta mandātu.
2003.gada martā Gulbis uzrakstījis atlūgumu saistībā ar medijos sacelto ažiotāžu par viņa incidentu ar amatā pazemināto un pēc tam darbā atjaunoto Jūrmalas policistu, kurš bija apturējis ministra auto. Vēlāk gan atlūguma iesniegums tika paņemts atpakaļ.
Gadu vēlāk Gulbis līdz ar Repšes valdības demisiju zaudējis iekšlietu ministra amatu un atjaunojis 8.Saeimas deputāta mandātu. Pēc tam viņš izstājies no "Jaunā laika" un darbojies Saeimā kā neatkarīgais deputāts.
2009.gada beigās Gulbis nolēmis pievērsties ar lidostas "Rīga" attīstību saistītiem projektiem. Uzņēmumu reģistrā reģistrēta SIA "Park & Fly Easy", kurā Gulbis kļuvis par valdes priekšsēdētāju.
Kā ziņots, Valsts kanceleja vakar publiskoja visu 13 uz KNAB priekšnieka amata konkursu pieteikušos pretendentu vārdus.
Bez Gulbja pieteikumus konkursam ir iesnieguši KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Jaroslavs Streļčenoks, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča, kā arī KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.
Starp pretendentiem ir Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra informācijas tehnoloģiju drošības administrators Gunārs Bērziņš un bijušais Valsts ieņēmumu dienesta muitas vadītājs, pašlaik SIA "Biznesa un juridiskā prakse" īpašnieks, konsultants loģistikā, transporta un dzelzceļa risinājumos, kā arī robežšķērsošanas un nodokļu jautājumos Kalvis Vītoliņš. Viņš savu pieteikumu iesniedza pirmais.
Konkursā pieteicies arī advokātu biroja "Liepiņš un partneri" zvērināts advokāts, nodibinājuma "Korporatīvo juridisko risinājumu un pētījumu palāta" valdes priekšsēdētājs un Juridisko risinājumu un pētījumu palātas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Armands Stumbergs.
KNAB vēlas vadīt arī pašreizējais detektīvaģentūras "Musa International" vadītājs jurists Gunārs Cāzers, Juridiskās koledžas pasniedzēja Ruta Mekša, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults Kristaps Sautiņš un SIA "P-Kolada" dalībnieks, SIA "Adhs juridiskie un apdrošināšanas pakalpojumi" dalībnieks un SIA "Jurisconsultus" dalībnieks Jānis Uzulēns.
Uz KNAB vadītāja amatu pieteicies arī Aivars Bauers, kurš patlaban ir bez darba, bet iepriekš bijis Satiksmes ministrijas Valsts īpašuma uzraudzības nodaļas vadītājs, un Vladislavs Bautris, kurš ir Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts.
Atbilstoši konkursa nolikumam piecu darbdienu laikā darbu sāks pretendentu vērtēšanas komisija, kas konkursa pirmajā kārtā vērtēs kandidātu atbilstību konkursa formālajiem kritērijiem. Komisijai mēneša laikā jeb līdz 18.oktobrim būs jāpieņem lēmums par to, kuri pretendenti ir virzāmi konkursa otrajai kārtai.
Konkursa otrajā kārtā padziļināti tiks vērtēta kandidātu pieredze un kompetence. Kandidātu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt apstiprināšanai uz Ministru kabinetu, savukārt Ministru kabinets lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.
KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijā strādās arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Kā ziņots, KNAB priekšnieka amats kļuva vakants šā gada vasarā, kad no amata tika atbrīvots iepriekšējais biroja vadītājs Normunds Vilnītis.