Mazajiem jāpalīdz novērst kļūmes, bet lielie krāpnieki jāsoda

2016. gada beigās pametot darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pēc piedzīvotās rotācijas no VID ģenerāldirektora vietnieka un Finanšu policijas vadītāja amata uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi, jūs visai skarbi izteicāties par toreizējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas politiku, proti, paziņojāt, ka viņai un aiz viņas stāvošiem spēkiem pilnībā ir izdevies iznīcināt VID, ka VID darbinieki, jo īpaši izmeklētāji, ir psiholoģiski iznīcināti un baidās strādāt. Tāpēc ir apdraudēta lielo lietu veiksmīga virzība. Kas jums lika tā uzskatīt? 

2016. gads tiešām bija tāds ļoti vētrains un ar lielām pārmaiņām VID. Nekad jau ne es, ne arī neviens atbildīgais par korupcijas apkarošanu valstī vai VID nav apgalvojis, ka nav korumpētu darbinieku. Tas, ko manā virsvadībā daudzu gadu garumā bijām veidojuši, bija sistēma, lai mazinātu korupcijas riskus – ne tikai apkarotu un ķertu, jo korumpēts darbinieks ir pēdējais posms. Veidojām sistēmu, lai darbiniekam nebūtu vēlmes un iespējas izmantot savus amata pienākumus savās interesēs. Šo sistēmu savulaik atzina par gana labu un progresīvu, protams, vienmēr ir iespējami uzlabojumi. Vienlaikus jaunās ministres vēlme apkarot korupciju VID nebija nekāds jaunums un neviens jau tam nepretojās. Taču veids, kā viņa to realizēja, īsti neatbilst likumam. Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz tā saucamo rotāciju jeb darbinieku pārcelšanu, lai stiprinātu, pilnveidotu un attīstītu valsts pārvaldi, nevis lai sodītu darbiniekus. 

Uzskatāt, ka tas bija sava veida sods? 

Tieši tā! Tas arī publiski tika pausts – ministre paziņoja, ka tiks rotēti negodprātīgie darbinieki. Būtībā tika paziņots, ka VID ir negodprātīgi darbinieki, par ko nevienam šaubu nav, tikai tā pasākuma realizēšana nebija īsti pareiza un tiesiska, jo darbinieki bija jāsoda un jāsauc pie atbildības. 

Vai šo reformu rezultātā VID ir kļuvis vājāks, mazāk efektīvs? 

Manuprāt, lielas, fundamentālas kļūdas pieļāva tā laika VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, pakļaujoties Reiznieces-Ozolas ambiciozam spiedienam. Viņa kļuva ļoti emocionāla un neaprēķināma, katru dienu mainīja savus uzskatus un uzdevumus un faktiski pazaudēja reālo pavedienu. Par to, ka I. Pētersonei ir milzīgas darbaspējas un profesionalitāte, liecina tās reformas VID, ko viņa īstenoja, un tie iesāktie labie darbi, kurus kā vienota, stipra komanda bijām īstenojuši – to darbu augļus bija jāsāk plūkt 2016.–2017. gadā. Dēļ tā, ka I. Pētersone nenoturējās pie tiem principiem un iesāktajiem darbiem, viņa pati nedabūja plūkt tos labos augļus visām veiksmīgajām reformām, kas tika īstenotas ēnu ekonomikas apkarošanai. Būtiskākais, ko redzu jau pirmajā darba dienā ministra birojā – ar mani jau sākuši sazināties daudzi vadošie VID darbinieki – gan esošie, gan bijušie –, ka mums ir vajadzīga pārliecība un drosme, ka gribam turpināt strādāt ar lielām lietām, turpināt pārmaiņas. Taču vienlaikus viņi pauž bažas, ka ar viņiem izrīkosies tāpat, kā izrīkojās ar mani un virkni citu kolēģu, tikai paužot publiskas aizdomas par negodprātību, bet nekādus pārkāpumus neatklājot un sodus nepiemērojot. 

Vai jau esat sazinājies vai ticies ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi? 

Diemžēl vēl ne, taču to tuvākajā laikā vēlos izdarīt, lai pārrunātu jautājumus, kas cita starpā saistīti ar VID jauno stratēģiju. Pirmais, ar ko runāju, bija ministrs un viņa komanda.