Šī bija ne vien pirmā Francijas prezidenta vizīte teju 20 gadu laikā (iepriekšējo reizi Francijas prezidentu Žaku Širaku Rīgā uzņēma toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga), bet arī pirmā augsta līmeņa vizīte kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Pandēmijas dēļ Makronu nepavadīja uzņēmēju delegācija. Tā ieviesusi korekcijas arī valsts protokolā – amatpersonas nesarokojās, ieturēja distanci, bet sejas daļēji sedza aizsargmaskas. Pēdējās, cik nu kuram veikli spējot tās delikāti ielikt kabatā vai somiņā, tika novilktas oficiālās fotografēšanās, parakstīšanās viesu grāmatā un preses konferenču laikā.
Zināmu grūdienu savstarpējās attiecībās vizīte, visticamāk, dos, jo parakstīts kopējs Francijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu paziņojums par demokrātijas aizsardzību un citi sadarbības dokumenti, kā arī tiks veidots jauns sadarbības formāts triju Baltijas valstu un Francijas ārlietu ministru līmenī. Tomēr Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norāda, ka neviens nav naivs un saprot, ka valstu starpā ir atšķirīgi viedokļi būtiskos jautājumos, arī par attiecībām ar Krieviju un NATO nozīmi, atgādinot Makrona pērn izteikto atziņu, ka "NATO piedzīvo smadzeņu nāvi".
Skaidrot pozīciju
"Makrons šeit meklē savas pozīcijas saklausīšanu un vēlas parādīt Baltijai, Eiropai un pašiem frančiem, ka ir gatavs uzņemties līderības un moderatora lomu," vērtē Sprūds. Taču viņš apšauba, ka Latvijā un Lietuvā, kur Makrons ar kundzi bija dienu iepriekš, sapratīs Francijas prezidenta sludināto stratēģiskā dialoga nepieciešamību ar Krieviju. "Diez vai viņš šeit atradīs sabiedrotos, kādēļ Makronam jābrauc 9. maijā uz Maskavu. Diez vai izdevās atrast sabiedrotos arī migrācijas jautājumos," piebilst pētnieks.
Savukārt Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns pieļauj, ka Makrons ar šo vizīti mēģina pārvilināt Francijas pusē Baltijas valstis, kas zināmā mērā vairāk bijušas Vācijas ietekmes sfēra Eiropas Savienībā. "Var jau meklēt sabiedrotos, bet viņš zina, uz kurieni brauc," piebilst Sprūds un atgādina, ka Francijas prezidents savulaik solījis apmeklēt visas Eiropas Savienības dalībvalstis. "Visu cieņu, ka viņš atbrauca un ir gatavs savu pozīciju pamatot. Labāk slikts miers nekā labs karš."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 1. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!