Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot visus disciplinārlietā esošos faktus, apstākļus un tās rīcībā esošos pierādījumus, secināja, ka Strīķe bez attaisnojoša iemesla ilgstošā laika periodā nav atradusies savā darba vietā Rīgā, Brīvības ielā 104, k-2, tādējādi ilgstoši un sistemātiski pārkāpjot KNAB Darba kārtības noteikumu prasības.
"Ievērojot to, ka Strīķe jau bija saukta pie disciplināratbildības par noteikto amata pienākumu nepildīšanu, piemērojot viņai disciplinārsodu - rājienu, komisija secināja, ka Strīķes rīcība ir vērtējama kā prettiesiska un ar nodomu izdarīta darbība, apzinoties savas darbības prettiesisko raksturu, ņemot vērā apstākli, ka saskaņā ar Darba kārtības noteikumos norādīto amata pienākumu izpildei ir noteikta konkrēta vieta, laiks un dienu skaits, secinot, ka disciplinārpārkāpums ir izdarīts ar nodomu," klāsta KNAB.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tika pieņemts lēmums Strīķei piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata ar 2016.gada 8.jūliju.
Tiesas spriedumā norādīts, ka tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka Strīķe bez attaisnojoša iemesla disciplinārlietā norādītajā termiņā - no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 29.janvārim - neatradās darba vietā, tādējādi izdarot disciplinārpārkāpumu. Turklāt Strīķe neesot ieradusies darbā arī pēc šī perioda, tādējādi disciplinārpārkāpums turpinājies.
Tiesa secināja, ka pienākums ierasties darbā ir dabisks un nepieciešamas darba kārtības un pienākumu izpildes priekšnoteikums, tādējādi pieteicējas apzināta rīcība, ilgstoši neierodoties darbā un nepildot darba pienākumus, neesot savienojama ar valsts dienestu.
"Šāda rīcība ne tikai nevajadzīgi kavē valsts pārvaldes iestādei noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanu, bet arī grauj iestādes autoritāti sabiedrībā. Pieteicējas personīgie uzskati par pareizāko lietu kārtību un savstarpējie konflikti ar biroja vadību nevar būt par attaisnojošu iemelsu darba pienākumu nepildīšanai, jo amatpersonai primāri ir jādarbojas sabiedrības interesēs," tiesas spriedumu citē KNAB.
Kā ziņots, bez Strīķes tiesā par atbrīvošanu ir vērsies gan bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, gan arī bijusī biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, atgādina aģentūra LETA.
KNAB tika veikta reorganizācija un ar biroja tā laika priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu tika izveidota vērtēšanas komisija, kas konstatēja, ka četru darbinieku profesionālā kvalifikācija un pieredze neatbilst nevienam no reorganizācijas rezultātā izveidotajiem amatiem izvirzītajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām.
KNAB 16 darbiniekiem, kuru amata vietas reorganizācijā tikušas likvidētas, tika piedāvāts turpināt dienesta tiesiskās attiecības kādā no KNAB strukturālo izmaiņu rezultātā izveidotajiem amatiem.
Vērtēšanas komisija konstatēja, ka darbinieki atbilst jaunizveidotajiem amatiem noteiktajām obligātajām profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasībām, turklāt nevienam no minētajiem darbiniekiem netiek piedāvāts zemāks atalgojums.
Starp minētajiem četriem darbiniekiem, ar kuriem dienesta tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, ir Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs, viņa vietnieks Mārtiņš Lode, Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Šikore.
KNAB priekšnieks pagājušā gada vasarā nolēma atbrīvot no amata arī ilggadējo KNAB darbinieci Strīķi. Viņš bija parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei, un kā disciplinārsodu noteicis atbrīvošanu no amata.
Pievienotas 5. līdz 7. rindkopas
Alla Borisovna
knaps aizmirsa:
Gust