Norēķinu sistēmu pielāgošana eiro uzņēmumiem var izmaksāt no simts līdz daudziem tūkstošiem latu

Kāpēc pēkšni tāda panikas celšana? Līdz šim vairākas reizes gadā (bieži pat ar atpakaļejošu datumu) tiek mainīti likumi, kas ietekmē uzņmuma grāmatvedības uzskaiti. Un tas prasa informācijas sistēmu pārprogrammēšanu. Tāpēc ieviešot informācijas sistēmas, ar izstrādātājiem tiek slēgti līgumi par sistēmas uzturēšanu, kas izmaksā no 16% līdz 20% gadā programmatūras licences cenas atkarībā no servisa līmeņa. Šajā gadījumā sistēmu izstrādātāji garantē, ka sistēma tiks pielāgota likumu izmaiņām bez papildus samaksas. Nopietniem un stabiliem uzņēmumiem tāpēc ar eiro ieviešanu informācijas sistēmu izmaiņas neizmaksās vairāk kā ikgadējās izmaksas par sistēmas uzturēšanu. Tas, protams, neattiecas uz kaktu kantorīšiem un kaktu programmētājiem, bet Maksima un RIMI jau nu noteikti tādi nav. Kases apararātu pārprogrammēšanu prasa arī PVN izmaiņas, bet interesanti ir tas, ka PVN palielināšanas gadījumā tirgotāji par izmaksām nesūdzas, bet samazināšanas gadījumā izmaksas esot tādas, ka bez cenu palielināšanas zaudējumus nenosegt.

Valdība vilcina laiku, rēķinoties ar to, ka katra tās diena var izrādīties pēdējā diena, ko vairs nenoteiks vietējo varas grupējumu kašķi. Vienkārši valdība kādu dienu vairs nevarēs pārdot jaunas parādzīmes, lai iegūtu naudu veco parādu atmaksai. Proti, neatradīsies drosminieki aizdot valdībai, kas pārvalda tikai pati sevi, jo palikusi bez iedzīvotājiem. Uz kā rēķina tad tā atdos aizņēmumu pamatsummas ar visiem procentiem? Protams, uz nākamo aizņēmumu rēķina, bet cik ilgi nākamie aizdevēji izliksies nepamanām, ka aizdod naudu aizvien tukšākai teritorijai cerībā nopelnīt naudu ar nosacījumu, ka teritorijas adreses pārstāvji atradīs nākamos aizdevējus, kuri aizdos naudu aizvien tukšākai teritorijai cerībā nopelnīt naudu ar nosacījumu, ka teritorijas adreses pārstāvji atradīs nākamos aizdevējus utt.? Nosauksim skaitļus, kas parāda, ka teritorijas iztukšošanās notiek daudz straujāk par parādu deldēšanu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas savāktie un saglabātie dati rāda, ka privātie parādi Latvijā patiešām ir sarukuši no 16,7 miljardiem latu 2008. gada oktobrī līdz 11,9 miljardiem ap šo laiku. Diemžēl 16,7 11,9 = 4,8 miljardi nav aprēķina beigas, jo Valsts kase apliecina, ka tajā pašā laikā pieaudzējusi valdības parādu no 1,5 miljardiem līdz 5,4 miljardiem latu un 4,8 + (1,5 5,4) = 0,9 miljardi vai varbūt knaps miljards. Tālāk jāielūkojas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajā iedzīvotāju uzskaitē, kuru gan pērn veiktā tautas skaitīšana, t.i., divu miljonu cilvēku faktiskā nesaskaitīšana, tā saārdījusi, ka iedzīvotāju skaita salīdzinājums 2008. un 2012. gada noteiktos mēnešos vairs nav pieejams. Palikuši orientieri, ka no 2008. gada līdz šā gada sākumam iedzīvotāju skaits sarucis no 2,19 līdz 2,04 miljoniem, signalizējot par to, cik lielas pūles būs jāveltī statistiķiem, lai pārrēķinu un pierēķinu rezultātā producētu ciparus, pēc kuriem valsts 2013. gadu sākšot kaut ar 2,004, kaut ar 2,0004 miljoniem iedzīvotāju. Pietiek ar to, ka miljards latu no parāda dzēsts ar 150 tūkstošiem (ar 150 tūkstošiem) Latvijas iedzīvotāju. Lai šādā veidā dzēstu visu 11,9 + 5,4 = 17,3 miljardu latu parādu, būtu nepieciešami 17,3 x 0,15 = 2,6 miljoni iedzīvotāju, cik daudz Latvijā sen vairs nav. Latvijai gan nebūtu jākļūst par eksotisku valsti bez valdības un privātajiem parādiem, tomēr reālai parāda mazināšanai ir nepieciešami nevis 2,6 miljoni iedzīvotāju, bet 2,6 miljoni nodarbināto, kaut atlikuši ir labi ja 0,6 miljoni. Šajā skaitā taču nevar ietilpināt valsts un pašvaldību ierēdņus, kas nerada nekādas kreditoriem atdodamas vērtības neatkarīgi no tā, cik lielas pūles veltītas, lai nesauktu ierēdņus par ierēdņiem.

To visu ar uzviju būs jāsedz pastalās bet brīvajiem.

Kāpēc nekur neraksta neko par uzņēmēju ieguvumiem no eiro ieviešanas, bet tikai pa zaudējumiem, jo ja ieguvumu nav tad priekš kam mēs to ieviešam.

Necelsim paniku! Tas, vai cenas celsies, ir atkarīgs no pašu alkkatības, kuru jau laikus vajadzētu noslāpēt.