papildināta (16:56) - Pēc NA aicinājuma atliek elektroenerģijas tirgus liberalizācijas skatīšanu valdībā

Nacionālajai apvienībai ir bijušas konsultācijas ar attiecīgo industriju un radušies savi priekšlikumi. Šis ir komplekss jautājums, kas ir jāuztver nopietni, un tas, ka šī lieta tiek atlikta par nedēļu, "nekādā ziņā nenogremdēs informatīvajā ziņojumā iekļautos risinājumus", bet varbūt pat tiks piedāvāti papildu risinājumi, kas būtu piemēroti gan elektroindustrijai, gan citām industrijām, šodien žurnālistiem sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK).Savukārt Reformu partija (RP) Koalīcijas sadarbības padomes sēdē pauda neizpratni, kāpēc vēlreiz uz nedēļu jāatliek šāds jautājums, norādīja RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.Vēstīts, ka Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kompleksus risinājumus elektroenerģijas tirgus pilnīgai liberalizācijai.Valdībā izskatīšanai tika iesniegts informatīvais ziņojums, kurā ietvertas vairākas tēmas - obligātā iepirkuma komponentes (OIK) attīstība, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts trūcīgajiem elektroenerģijas izmaksu segšanai, Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds (ELAF), subsidētās enerģijas nodoklis (SEN), kā arī rīcības plāna elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai ieviešana.EM norāda, ka, ņemot vērā subsidētās elektroenerģijas (OIK) izmaksu pieaugumu, kā arī to, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena, paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (starta tarifs) vai 10,65 santīmiem par kilovatstundu (pamata tarifs) līdz 11,68 santīmiem par kilovatstundu, bet, ja tiek veikti OIK pieauguma ierobežošanas pasākumi, tad elektroenerģijas kopējā cena būs aptuveni 11,3 santīmi par kilovatstundu.Ņemot vērā, ka aptuveni 50% no sadales tīkliem ir nepieciešama rekonstrukcija, EM norāda, ka 2014.gadā, visticamāk, ir jārēķinās ar sadales tarifa pieaugumu, kuram jābūt pamatotam.EM arī atzīst, ka plānotās elektroenerģijas tirgus atvēršanas rezultātā vairs nepastāvēs regulētie elektroenerģijas tarifi, līdz ar to kā sociāls instruments nebūs pieejams starta tarifs, kura ietvaros elektroenerģijas izmaksas tiek daļēji subsidētas no AS Latvenergo līdzekļiem (aptuveni 18 miljoni latu gadā) pilnīgi visām mājsaimniecībām.Tā kā pēc pilnīgas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas Latvenergo vairs nepildīs sociālās palīdzības funkcijas, pašvaldībām būs nepieciešami papildu līdzekļi sociāli neaizsargāto iedzīvotāju atbalstam. Tomēr plānots izveidot sociālo instrumentu, kas, pirmkārt, paredz segt pašreizējo Latvenergo atbalstu daudzbērnu ģimenēm (vidēji 500 000 latu gadā), otrkārt, segt pašreizējo_ Latvenergo _atbalstu par maksājuma kartēm (vidēji 750 000 latu gadā). Treškārt, paredzēts palielināt summu dzīvokļa pabalstiem.Prognozes liecina, ka pēc elektroenerģijas tirgus liberalizācijas elektroenerģijas kopējā cena būs 11,3 santīmi par kilovatstundu. Līdz ar to starpība, kura būtu jāsedz ar plānotā sociālā instrumenta palīdzību, būs 3,12 santīmi par kilovatstundu, aprēķinot to, par pamatu ņemot tagadējā starta tarifa apmērus. Balstoties uz šo patēriņa struktūru, tiek pieņemts, ka pie šāda patēriņa ar atbalsta instrumenta palīdzību sedzamais apjoms vienai mājsaimniecībai ar zemu ienākumu līmeni būs 37,44 lati gadā.Kopumā plānotais sociālā atbalsta instruments laika periodam līdz 2016.gadam izmaksās 9,9 miljonus latu, no kuriem 2,7 miljoni latu tiktu izmaksāti 2014.gadā, sākot ar 1.aprīli, kad tiks atvērts elektroenerģijas tirgus un stāsies spēkā jaunā OIK, un 3,6 miljoni latu 2015.gadā un 3,6 miljoni latu 2016.gadā.Lai segtu starpību starp lietotājiem piemērojamo OIK un faktisko OIK, EM norāda uz nepieciešamību izveidot atsevišķu mehānismu, kurā attiecīgi saplūstu gan lietotāju maksājumi, gan maksājumi no valsts budžeta. EM rosina veidot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu (ELAF), kura administrēšana varētu tikt deleģēta Latvenergo. Lai energouzņēmums varētu uzņemties administratora funkcijas, Latvenergo būtu jānodibina jauna meitas sabiedrība, kas pildīs ELAF administratora funkcijas, novēršot iespējamos konkurences un juridiskos riskus, jānodrošina valsts budžeta līdzekļu piesaistīšana jaunajai Latvenergo meitassabiedrībai, jāparedz, ka 2014.gada publiskā tirgotāja licence un pienākumi tiek nodoti jaunajai Latvenergo meitassabiedrībai, tāpat jāsakņo valsts budžeta līdzekļu piesaistīšana atbalsta finansēšanai ar Eiropas Komisiju.EM aplēsusi, ka ELAF mehānisma ieviešanai laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam no valsts budžeta nepieciešami līdzekļi 93,4 miljonu latu apmērā.Tāpat ministrija rosina no 2014.gada ieviest subsidētās enerģijas nodokli (SEN), kas tiktu piemērots saņemtajam kopējam atbalstam par obligātajā iepirkumā pārdoto elektroenerģiju virs tirgus cenas vai garantēto jaudas maksu. Ar SEN būtu apliekami ienākumi, kas saņemti par pārdoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī obligātā iepirkuma izmaksātā maksa par jaudu un garantētā maksa par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, izņemot to enerģiju, kas pārdota par elektroenerģijas tirgus cenu. SEN maksātāji būtu enerģijas ražotāji, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto jaudu, kā arī tie enerģijas ražotāji, kas saņēmuši līdzvērtīgas tiesības.SEN likme tiek noteikta, ņemot vērā stacijā izmantotā kurināmā veidu. Enerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, saņemtais atbalsts tiek aplikts ar SEN 15% apmērā, savukārt to enerģijas ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto AER, tiek aplikts ar SEN 10% apmērā.EM atzīts, ka, piemērojot SEN koģenerācijas stacijās saražotajai elektroenerģijai, vairumā gadījumos būs ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu. Jaunā nodokļa ieviešana varētu ietekmēt siltumenerģijas gala tarifus vismaz 18 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās (Ādaži, Bauska, Cēsis, Daugavpils, Dobele, Grobiņa, Jelgava, Krāslava, Liepāja, Ozolnieki, Rēzekne, Salaspils, Saldus, Sigulda, Valmiera, Valka, Vangaži un Jēkabpils).EM ir izvērtējusi iespējamos riskus siltumenerģijas gala tarifu pieaugumam, un, lai neradītu būtisku ietekmi uz centralizētas siltumapgādes zonā piegādātās siltumenerģijas gala tarifa pieaugumu, augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, kas ir pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām, saņemtais atbalsts tiek aplikts ar pazemināto SEN likmi 5% apmērā. Pēc EM pieejamās informācijas, šādas pazeminātās likmes piemērošana atstātu ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifu līdz 7,5%, ko ietekmētu katras pašvaldības siltumapgādes sistēmas uzbūve, efektivitāte un obligātā iepirkuma atbalsta īpatsvars, kas attiecīgi tiktu aplikts ar SEN.SEN paredzēts piemērot no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim. Pēc 2017.gada SEN piemērošanu var pārskatīt. Laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam SEN iemaksas budžetā būs 77,7 miljoni latu.(pievienota trešā un ceturtā rindkopa)