Par konstatēto situāciju Ādažu novadā FM nosūtīs dokumentus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, lai tā izvērtē domes rīcību, un lūgs Valsts kontrolei izskatīt iespēju veikt revīziju domē.
19.maijā Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome, piedaloties Finanšu ministrijas (FM) atbildīgajiem speciālistiem, organizēja izbraukuma sēdi uz Ādažu novada domi, lai klātienē ar novada domes deputātiem un iestāžu vadītājiem pārrunātu izveidojušos smago finanšu situāciju pašvaldībā.
Ādažu pašvaldībai 2009.gada beigās bija lieli kavētie maksājumi – apmēram pusmiljons latu, tajā skaitā nodokļu parādi ap 200 tūkstošiem latu.
Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu kavētie maksājumi bija būtiski pieauguši. Šogad janvārī pašvaldība saņēma īstermiņa aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai, lai sakārtotu savu finanšu situāciju un samaksātu nodokļu parādus. Taču joprojām pašvaldībai ir kavētie maksājumi – 1.maijā tie bija 175 000 latu, informē FM.
Pērn Ādažu pašvaldība pašvaldības komersantiem pārskaitījusi dotācijas 168 tūkstošu latu apmērā, nenodrošinot normatīvajos aktos noteiktās prasības par finanšu līdzekļu kontroli.
Kā norāda FM pārstāvis, Ādažu novada pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām Latvijas pašvaldībām. Tomēr pašvaldība, neskatoties uz pieejamajiem finanšu resursiem, nespēj nokārtot savas uzņemtās finanšu saistības.
Pašvaldība padomē iesniegusi dokumentus ar lūgumu atlikt 2010.gadā iepriekš saņemto aizdevumu no Valsts budžeta pamatsummas maksājumus. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks šo lūgumu pamatoja ar to, ka pašvaldība 2009.gadā atvēra jaunu bērnudārzu, tāpēc kopējo pašvaldības algu fondu 2009.gadam nevar salīdzināt ar 2008.gada algu fondu.
Papildu viņš norādīja, ka pašvaldība 2009.gadā vairākkārt samazinājusi darbiniekiem atlīdzību par 30% pret iepriekšējo gadu. N.Breidaks aizbildinājies - ja netiks atbalstīts pašvaldības lūgums par aizdevumu pamatsummas maksājumu atlikšanu, tad pašvaldībai būs jāpieņem smagi lēmumi par iestāžu slēgšanu un darbinieku atlaišanu.
Padome uzklausīja pašvaldību, bet izlases veidā pieprasīja papildu grāmatvedības dokumentus par aprēķinātajām Ādažu novada domes pārvaldes darbinieku algām no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada aprīlim. Dokumentos tika konstatēts, ka atlīdzība domes administrācijai netika samazināta, kā iepriekš to bija norādījis N.Breidaks.
Izvērtējot dokumentus, konstatēts, ka Ādažu pārvaldes speciālisti ir ļoti labi atalgoti, turklāt pērn novembrī diviem pārvaldes speciālistiem alga ir nevis samazināta, bet paaugstināta divas reizes un pārsniedz 2300 latu mēnesī, kas par 30% ir lielāka par Ministru prezidenta algu.
Dažiem administrācijas darbiniekiem algas tika paaugstinātas no 1239 latiem uz 2359 latiem, kā arī no 1102 latiem uz 2052 latiem. Paaugstinātās algas darbiniekiem tika izmaksātas no 2009.gada novembra līdz šāgada februārim. Lielākajai daļai domes pārvaldes darbinieku algas pirms nodokļu nomaksas ir robežās no 1100 līdz 1200 latiem.
Padome uzskata, ka pašvaldībai nekavējoties jāveic budžeta grozījumi un jāsakārto sava finansiālā darbība atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pašvaldībai ir pietiekami lielas iekšējās budžeta rezerves, lai izpildītu savas uzņemtās finanšu saistības, norāda FM.
N.Breidaks DB teica, ka viņa algas pieaugums skaidrojams ar to, ka jaunieviestais nodoklis par labuma gūšanu no dienesta automašīnas izmantošanas tagad tiek pieskaitīts algai, lai no tā aprēķinātu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Viņa dienesta automašīnai šis nodoklis aprēķināts 70 latu liels, tieši par tādu summu arī palielinājusies Ādažu mēra alga.
«Tas ir smieklīgi! Finanšu ministrija pati šo nodokli ieviesa un viņiem tas būtu jāzina,» teica N.Breidaks.
Savukārt 2300 latu algas, par kurām FM uzsver, ka tās par 30% pārsniedz premjera algu, no pērnā gada novembra līdz šā gada februārim saņēmušas divas Ādažu novada domes grāmatvedes. Viņām vairākus mēnešus nācies strādāt papildu darbu, jo bijis jāpārņem dokumenti no reorganizējamās Rīgas rajona padomes. Par šī papildu darba veikšanu un papildu darba samaksu noslēgti līgumi, skaidro N.Breidaks.
Viņš nejūtoties, ka nebūtu nopelnījis paša algu, kura šobrīd ir tikai par 61 latu mazāka nekā premjeram. «Ādažu novadā ir 10 000 iedzīvotāju un, ticiet man, te ir ko darīt. Pašvaldību vadītāju algas griesti ir 1700 lati un es griestus neesmu sasniedzis,» saka N.Breidaks.
FM, kuru vada Einars Repše (JL) pastiprināto uzmanību Ādažu novada domes atalgojumam viņš skaidro arī ar politiskiem motīviem. Rīgas apriņķa novadu apvienība, no kuras pašvaldībā ievēlēts N.Breidaks, nevēloties startēt 10.Saeimas vēlēšanās kopā ar Vienotību, ko veido arī Jaunais laiks. «Ar Vienotību mēs negribam draudzēties, jo Vienotībā pašā nav vienotības. Tādēļ laikam esam kļuvuši tik mīļi FM,» spriež Ādažu mērs.
(papildināta ar N.Breidaka viedokli)