Merkele pauda izpratni, ka Latvijas un arī pārējā Baltijas reģiona iedzīvotāji ir nobažījušies par drošības situāciju saistībā ar Krievijas aktivitātēm Ukrainā. "Mums jārada visi priekšnoteikumi, lai tajā gadījumā, ja Latvijai būs nepieciešams NATO partneru atbalsts, varētu ātri reaģēt," teica Merkele.
FOTO: Vācijas dzelzs lēdijas Merkeles vizīte Latvijā
Pašreiz būtu jāpastiprina manevri, lai nepieciešamības gadījumā sabiedroto spēki būtu gatavi reaģēt. "5.pants nav teorētiska vienošanās. Tā ir vienošanās, kas vajadzības gadījumā ir jāīsteno, mums ir jāgatavojas uz to," uzsvēra Vācijas kanclere.
Patlaban nebūtu runa par ilgtermiņa kaujas vienību stacionēšanu, bet gan sadarbības stiprināšanu citos veidos, izteicās Merkele.
Vācijas kanclere pauda nožēlu, ka drošības situācija Ukrainas krīzes rezultātā ir pasliktinājusies, tomēr vairījās atbildēt, vai nepieciešams reģionā izvietot kaujas vienības. Viņa atgādināja, ka Vācija drīzumā pārņems patrulēšanu Baltijas gaisa telpā, un sacīja, ka ir jārada priekšnosacījumi, lai vajadzības gadījumā varētu reaģēt. "Vācija ir gatava dot savu ieguldījumu, lai piepildītu Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotāju vēlmi pēc aizsardzības," teica kanclere.
Straujuma sarunas laikā uzsvērusi, ka Latvijai nepieciešama ilgstoša sabiedroto klātbūtne un ka tā varētu realizēties kā manevri un infrastruktūras stiprināšana. Viņa pauda gandarījumu, ka Merkele apliecinājusi, ka NATO vajadzības gadījumā palīdzēs Latvijai.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ar savas padomnieces Aijas Jakubovskas starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka atzinīgi vērtē Merkeles apliecinājumu, ka Vācija bez kavēšanās pildīs NATO līguma piektā panta saistības, un to, ka Vācija izskata iespējas, kā stiprināt Baltijas valstu un Polijas drošību, tostarp aktīvi piedalīties militārajās mācībās.
"Esmu pārliecināts, ka Velsas samitā visas 28 valstis panāks vienošanos, kas apliecinās NATO valstu vienoto un arvien ciešāko solidaritāti un stiprinās Baltijas valstu un Polijas aizsardzību," uzsvēra Vējonis.
Jau ziņots, ka pēc Krimas aneksijas un militārā konflikta Ukrainā aktualizējies jautājums par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, NATO valstis šogad palielināja Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidaparātu skaitu. Patlaban Baltijas valstu gaisa telpā patrulē kopumā 12 iznīcinātāji - četri no Polijas, četri no Lielbritānijas un četri no Dānijas.
Savukārt Latvijā aprīļa beigās ieradās ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes vienības, lai piedalītos rotējošā mācību procesā, un uzturēsies Latvijā vismaz līdz šā gada beigām. Rota izvietota Ādažu bāzē. ASV desantnieki ieradušies arī pārējās Baltijas valstīs un Polijā.
Jūlija beigās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis aģentūrai LETA uzsvēra, ka lielāka skaidrība par NATO spēku izvietošanu Latvijā būs zināma Velsas samitā. Šobrīd jau vairākus mēnešus Ādažu bāzē izvietota ASV desantnieku vienība un šobrīd ir diskusijas par to, kuras valstis varētu nosūtīt savus spēkus uz Latviju.
"Šis sasaistās ar jautājumu, kuru plānots apspriest Velsas samitā, kad plānots apstiprināt priekšlikumus par to, kādā veidā NATO klātbūtne tiks turpināta Baltijas reģionā. Tajā pašā laikā Latvija risina jautājumu ar vairākām valstīm, kuras rotācijas kārtībā varētu būt nākotnē Latvijā. Kādā veidā sabiedroto spēki atrastos Latvijā, būs atkarīgs no samitā pieņemtajiem lēmumiem par NATO klātbūtnes palielināšanu Baltijas reģionā," norādīja aizsardzības ministrs.
Pievienota 5., 7.-8.rindkopa