Līdz 2014. gadam LP deleģēta universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšana, un saistībā ar to izvērsušās diskusijas par LP prognozējamo zaudējumu segšanas kārtību.
Citi pasta pakalpojumu jomā strādājošie uzņēmēji pauduši neapmierinātību ar liberalizācijas gaitu, pat izsakot gatavību vērsties tiesā pret valsti un meklēt atbalstu Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Uzņēmēji arī izteikuši neizpratni gan par to, kāpēc valsts izvairās risināt pamatproblēmu - mazināt va/s LP zaudējumus -, gan par to, kāpēc, liberalizējot tirgu, pasta pakalpojumu infrastruktūra netiek atdalīta no pakalpojuma sniegšanas, kā tas paveikts elektroenerģijas tirgus liberalizēšanas procesā.
«Patlaban valsts iestāžu piedāvātie risinājumi vērtējami kā neefektīvi un neloģiski, to mērķis, šķiet, ir iznīcināt konkurenci pasta tirgū, faktiski saglabājot LP monopolu arī pēc tirgus liberalizācijas,» uzsver akciju sabiedrības Dienavaldes loceklis Uldis Salmiņš.
Prasa vairāk par 800 000
Laikraksts Diena jau vēstīja, ka Satiksmes ministrija (SM) izpelnījusies pasta pakalpojumu nozares uzņēmēju nosodījumu par izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu, kas paredz uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar UPP pielīdzināto pakalpojumu sniegšanu, nepieciešamību kompensēt LP tirgus liberalizācijas rezultātā negūtos ieņēmumus 843 672 latu apmērā. Tas atbilst 26,6% no šo uzņēmumu sniegto, UPP pielīdzināmo pakalpojumu neto apgrozījuma.
«SM norāda, ka ir teritorijas, kurās pasta pakalpojumus sniegt nav rentabli, jo tie jānodrošina vienādā kvalitātē un par vienādu cenu visā valstī: lielajās pilsētās ar augstu apdzīvotības blīvumu darbība ir rentabla, laukos vēstuļu piegādes izmaksas pārsniedz summu, ko maksā sūtītāji. Līdz ar to nepieciešams mehānisms, kā LP kompensēt zaudējumus. Valdība pateikusi, ka budžeta līdzekļus zaudējumu kompensēšanai neatvēlēs, un SM prasa vairāk nekā 840 tūkstošus latu samaksāt citiem komersantiem, kuri darbojas šajā segmentā. Realitātē, salīdzinot ar LP darbības mērogiem, šo komersantu daļa tirgū ir neliela. SM ierēdņi matemātiski sarēķinājuši, ka, lai kompensētu aptuveni 843 tūkstošus latu, uzņēmumiem 26,6% no neto apgrozījuma kā subsīdijas jāmaksā fondā, kas naudu atdotu LP zaudējumu segšanai,» situāciju izklāsta U. Salmiņš. Turklāt SM nav noteikusi maksājamo procentu griestus, piemēram, komersantu skaitam tirgū samazinoties, palikušajiem tirgus dalībniekiem var būt jāmaksā 30%, 40%, 50% vai pat vairāk.
Diena jau rakstīja, ka SM izstrādāto MK noteikumu projektu atturīgi vērtē pat LP, turklāt nepilnības dokumentā saskatījusi nozari uzraugošā institūcija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
SM ar izstrādātajiem noteikumiem «vēlas iznīcināt iespējamos konkurences iedīgļus Latvijas pasta nozarē», atklātā vēstulē norādījusi Nevalstisko pasta komersantu biedrība un Latvijas Tiešā mārketinga asociācija.
SM Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, jautāts par komersantus satraukušo procentu likmi - 26,6% no neto apgrozījuma, Dienai skaidroja, ka daudzās Eiropas valstīs UPP saistību izpildes izmaksu kompensēšana tiek veikta no valsts budžeta, bet, tā kā Latvijā valsts budžetā tam līdzekļi nav atrasti, nav bijis citas iespējas, kā likt pārējiem pasta nozares komersantiem kompensēt LP potenciālos zaudējumus.
Turklāt, neraugoties uz nozarē valdošo neapmierinātību, valdībā atbalstīti un Saeimai nodoti grozījumi Pasta likumā, ar ko saistīts kritizētais noteikumu projekts.
Premjers gaidot risinājumu
Uz Dienas jautājumu, vai pēc sarunām ar pasta sūtījumu piegādes nozares uzņēmējiem SM joprojām virza noteikumu projektu Par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu tādā redakcijā, kas paredz diskutablo kompensēšanas kārtību, valsts pārvaldes amatpersonas atbild atturīgi.
«Pašlaik gala lēmums par UPP izmaksu kompensēšanas kārtību vēl nav pieņemts, un SM turpina par to diskutēt ar nozares partneriem. Premjers no SM sagaida izsvērtu un ar nozari saskaņotu risinājumu,» Ministru prezidenta Valda Dombrovska viedokli aizvadītajā piektdienā pauda viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke.
To, ka «šobrīd diskusijas nav beigušās un līdz ar to arī nav gala lēmuma par turpmāko virzību», Dienai izklāstīja arī SM Sakaru departamenta direktora vietniece Elektronisko sakaru un pasta nodaļas vadītāja Dace Bankoviča.
Nebūs, kam likt maksāt
«SM virzītie noteikumi ir absurdi, jo neviens komersants nevar tā vienkārši atļauties samaksāt vairāk nekā ceturtdaļu no apgrozījuma. Ja šādi noteikumi tiks pieņemti, tad nākamajā dienā mēs apsvērsim iespēju no pasta pakalpojumu tirgus aiziet. No tirgus var aiziet arī citi šajā jomā strādājošie komersanti, un tad vairs nebūs neviena, kas varētu maksāt LP ministrijas prasītos vairāk nekā 800 tūkstošus latu,» aicina ņemt vērā U. Salmiņš un uzsver: «Variants, ko piedāvā SM, atgādina nevis centienus nodrošināt nerentablo teritoriju apkalpošanas radīto zaudējumu kompensēšanu, bet gan vēlmi uzlabot LP finansiālo situāciju uz citu komersantu rēķina, un pat mēģinājumu vispār iznīcināt konkurenci pasta nozarē. LP monopola periods Latvijā juridiski būs beidzies, bet konkurence būs iznīcināta, tāpēc faktiski monopols turpinās pastāvēt.»
Tas ir absolūti nepieļaujami, un civilizētā Eiropas valstī tā nedrīkst notikt; LP ir valsts akciju sabiedrība, tāpēc valstij arī vajadzētu uzņemties rūpes par tās zaudējumu segšanu, norāda a/s Diena valdes loceklis.
Kritiku SM iecerētajai LP potenciālo zaudējumu kompensēšanas kārtībai veltījuši vēl vairāki uzņēmēji. Privātā kurjerpasta un sūtījumu piegādes kompānijas Post Service vadītāja Nadežda Razumova portālam Nozare.lvpaziņojusi, ka apsver iespēju vērsties tiesā Latvijā un, ja nepieciešams, ES līmenī pret «valdības nodomu likt privātiem pasta komersantiem segt LP potenciālos zaudējumus». N. Razumova pieļauj, ja SM izstrādātie noteikumi stāsies spēkā, Post Service darbību sūtījumu piegādes jomā var izbeigt vai pārcelt uz ārvalstīm.
Arī SIA Unison direktors Valērijs Demčihins sarunā ar Dienu norādīja, ka iesaistījis diskutablā SM noteikumu projekta izvērtēšanā juristus, lai izsvērtu argumentus, ar kādiem iebilst ierēdņiem pret nepieciešamību kompensēt LP potenciālos zaudējumus.
ES prasa vienlīdzību
«Izpētījām ES normatīvo dokumentu bāzi un citu Eiropas valstu praksi. Secinājām, ka ir iespējama kompensācijas mehānisma izveide, pamatojoties uz peļņu no rentablo teritoriju apkalpošanas, bet nav pieļaujams, ka vienam tirgus spēlētājam tiktu atvēlēts ekskluzīvs statuss, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem,» stāsta U. Salmiņš. Praktiski tas nozīmē, ka, veicot aprēķinus par kompensējamo summu un procentiem no komersantu neto apgrozījuma, būtu jāņem vērā arī LP finanšu rādītāji.
Nevar noliegt, ka, pamatojoties uz Eiropas praksi, UPP sniedzējam zaudējumus valsts var kompensēt no budžeta vai arī kombinēt ar komersantu daļu no peļņas, kas tiek gūta rentablajās teritorijās, skaidro a/s Diena valdes loceklis un turpina: «Eiropas valstu pieredze rāda, ka tiek sludināti konkursi par to, kurš komersants pēc iespējas rentablāk un ar viszemākajiem tarifiem var nodrošināt universālo pasta pakalpojumu valsts teritorijā. Latvijā līdz šim nav organizēts konkurss, tātad valsts nav noskaidrojusi, kurš uzņēmums var sniegt pakalpojumus visefektīvāk. Tāpēc varam apšaubīt, vai aptuveni 843 tūkstoši latu vispār ir pamatota summa. Iespējams, variants, ko piedāvā LP, nav lētākais un izdevīgākais risinājums.»
Valstij nauda jāatrod
Neskaidra nākotne ir abonētās preses piegādei, kam drīzumā arī plānots piemērot līdzīgu zaudējumu segšanas principu. Patlaban spēkā esošie normatīvie dokumenti attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādi paredz, ka vēl divus gadus UPP saistības uz to netiek attiecinātas. Tomēr plānots, ka, jau sākot no 2015. gada 1. janvāra, abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumi ietilps UPP grozā.
«LP jau definējis, ka nākamgad abonētās preses piegāde nesīs divus miljonus latu zaudējumus. Abonēšanas centrs Diena, kas ir lielākais konkurents LP abonētās preses piegādes jomā, šajā segmentā strādā ar apgrozījumu 500 tūkstoši latu gadā. Vēl Latvijā ir citi, nelieli abonētās preses piegādes uzņēmumi, kas strādā viena reģiona mērogos. Rodas loģisks jautājums - kas kompensēs LP zaudējumus? Labi redzams, ka no citiem tirgus dalībniekiem nepieciešamo summu nebūs iespējams iegūt. Tāpēc savlaicīgi jāparedz valsts līdzdalība,» uzskata Abonēšanas centra Diena valdes priekšsēdētājs Valters Streļuks.
Jāatdala infrastruktūra
Liberalizējot pasta tirgu, būtu loģiski ieviest līdzīgu principu kā elektroenerģijas tirgus liberalizācijā, respektīvi, atdalīt pasta pakalpojumu infrastruktūru no pakalpojuma sniegšanas, uzskata pasta pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmēji.
SM pārstāve D. Bankoviča gan Dienai pagājušajā piektdienā paziņoja, ka «šobrīd šāds princips netiek plānots».
Tomēr citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka pasta pakalpojumu sniegšana un vajadzīgās infrastruktūras atdalīšana ir iespējama. Piemēram,«Slovēnijā nav viena ekskluzīva UPP sniedzēja, bet valsts izsludina konkursu, kurā var piedalīties visi pasta nozares uzņēmumi», saka U. Salmiņš un uzsver: «Ja Latvijā rīkotu konkursu, kurā būs nosacījums, ka uzņēmumam jāspēj sniegt pasta pakalpojumus visā valsts teritorijā, tad konkurss būtu formāls, jo nevienam citam uzņēmumam, izņemot LP, nav nepieciešamās infrastruktūras. Grūti iedomāties, ka cits uzņēmums būtu gatavs ieguldīt vairākus miljonus latu, lai visā Latvijā izbūvētu pastkastīšu tīklu.» Arī Post Service Pārdošanas direktors Jānis OzolsDienai atzinis, ka sākt vēstuļu piegādi fiziskām personām būtu sarežģīti, jo «nav vēstuļkastīšu tīkla». Turklāt infrastruktūras dublēšana nevar būt efektīva, uzskata U. Salmiņš, jo, «ja gribam, lai pasta tirgus patiešām būtu liberalizēts un tajā valdītu veselīga konkurence, jāšķir pasta infrastruktūra un pasta pakalpojumi. Tikai tad valsts varēs izvērtēt reālās pakalpojumu sniegšanas izmaksas un LP darbības patieso rentablitāti».