Pēc pašu lūguma aptur Zolitūdes Maxima arhitektu sertifikātu darbību

Arhitekti ir mākslinieki, kas no būvkonstrukcijām neko nejēdz- priekš konstrukcijām ir konstruktori. Šajā gadījumā arhitekts uzzīmēja plānojumu, izštukoja, ka dzīvojamā māja izskatīsies kā kaudzē nekārtīgi sakrauti jūras 40 pēdu konteineri, ka veikals izskatīsies kā Ādolfa pazemes bunkurs, saskaņoja fasādes krāsojumu, to, ka uz veikala jumta šalks mežs, uz palodzēm podos augs citroni un viss! Pārējais ir jāštuko konstruktoram. Esmu redzējis kāda arhitekta skici, kurā ēkas pirmajā stāvā bija liela zāle, bet otrajā stāvā jau bija 6x6 metri kolonnu tīkls. Uz kā balstīt otrā stāva kolonnas, ja pirmajā stāvā ir zāle bez kolonnām- to arhitekts nebija padomājis. Tāpēc- nešaujiet uz pianistu- viņš spēlē kā prot! Un nevainojiet mākslinieku, kurš sazīmējis 40 pēdu konteineru čupu uz Ādolfa bunkura fona!

kad pārējiem apstādinās darbību, atņems licences un sertifikātus?!!!!

Apbrīnoju mūsdienu arhitektus par to vieglumu, ar kādu tie nostājas pret sen zināmiem dabas likumiem. Kopš senseniem laikiem cilvēki ir būvējuši mājām slīpus jumtus. Jo mitrāks klimats, jo slīpāki jumti. Lai pēc iespējas ātri atbrīvōtu jumtus no lietus ūdens masas un destruktīvās iedarbības uz ēkas konstrukcijām. Pat pamatskolas bērnam ir skaidrs, ka pēc gravitācijas likuma ūdens vienmēr tiecas uz leju. Ja tam tiek liegta vai apgrūtināta iespēja notecēt uz leju, tas uzkrājas, rada lieku masu un destruktīvu spiedienu uz konstrukcijām. Labi, sausā klimata apstākļos es vēl neko neteiktu, ka teiksim Bagdādē kāds arhitekts vēlas savam gara ražojumam taisnu, plakanu jumtu. Bet pie mums?! Jā, teorētiski var radīt biezus un dārgus izolējošos slāņus un konstrukcijas, kas ne tikai ūdeni iztur, bet arī zālāju ar grunts tonnām, kokiem, paradīzes dārziem un vēl sazin ko, kas salādēts uz jumta. Teorētiski. Tikai tādā gadījumā jārēķinās ar milzīgu sadārdzinājumu kā pie celtniecības, tā arī vēlāk, ekspluatācijā (jautājums, vai mēs tam šobrīd būtu īstā valsts un Maksima - īstais objekts, zinot, ka visā šajā ķēdē noteikti atradīsīes kāds nosiekalojies, kam gribēsies uz kaut ko ietaupīt...). Un vispirmām kārtām - jārēķinās ar vairākkārtīgu uzviju konstrukciju izturības aprēķinos. Vairākkārtīgu! Cik gadiem tad bija paredzēta šī jumta konstrukcija, ja tā neizturēja pat pāris gadu? Labi, es saprotu, konstrukciju izturības aprēķinus šādām arhitektu fantāzijām veic būvinženieri (tie šoreiz arī būs īstie, kam laiks kaltēt sausiņus...), nevis arhitekti paši. Bet atļaujiet pabrīnīties par to vieglumu, ar kādu arhitekti (laikam taču skoloti) izaicina elementārus dabas likumus. Nu ejiet taču ellē ar savām fantāzijām! Nevajag mums jūsu paradīzes dārzus virs supermārketu jumtiem!

Investors var izdomāt debesu brīnumus un ģeogrāfs bez ekspertīzes iedos būvatļauju.

Vai celsim koncertzāli uz AB Dambja!? Sīļa kungs, Demakovas kundze, laikam turpināsiet apgalvot, ka vieta ir lieliska, vai ne?