"Tas notiks vēl ilgi, jo mēs redzam, ka glābējiem parādījušās problēmas ar to, ka, ļoti pārdzīvojot šo notikumu, rādās visādi sapņi un tādas lietas, kas agrāk netika novērotas," LNT raidījumā 900 sekundes otrdien atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš.
Viņš norādīja, ka, saprotot situāciju, psihologi piesaistīti jau notikuma vietā, taču šis darbs varētu turpināties vēl pat pusgadu.
Vienlaikus VUGD vadītājs atzina, ka notikusī traģēdija kārtējo reizi aktualizējusi jautājumu par mācību poligona nepieciešamību. "Protams, ka mums vajadzības ir skaidri zināmas, un mums ir jārunā par dienesta attīstīšanu, nevis kapacitātes saglabāšanau," uzsvēra Āboliņš.
"Mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par mācību poligonu," viņš piebilda, atgādinot, ka šis jautājums ne reizi vien atlikts finansējuma dēļ, lai gan projekts ir gatavs jau kopš 1999.gada.
Kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - šādi poligoni ir, taču izmantot tos ir dārgi. Lietuvai mācību poligona celtniecība izmaksājusi 4,5 miljonus eiro.
Ozoliņš arī pastāstīja, ka pirms dažām dienām palīdzību saistībā ar poligona celtniecību piedāvājusi būvfirma Re&Re, taču sīkāk šis projekts pārrunāts pagaidām nav. Tāpat saņemti vēl vairāki piedāvājumi saistībā ar ugunsdzēsēju depo remontiem un tehnisko apgādi - par to vēl būtu nepieciešamas konkrētākas sarunas.
Notikušais arī parādījis, ka ir nianses, pie kurām vēl jāpiestrādā šādu lielu negadījumu seku likvidēšanā - proti, runa ir par tehnisko nodrošinājumu, piemēram, teltīm cietušo tuviniekiem, kur var strādāt psihologi. Tāpat jautājums, kā labāk sniegt informāciju žurnālistiem un sabiedrībai.
Kopumā vērtējot glābēju sagatavotību, VUGD priekšnieks uzsvēra - Latvijas glābēji, salīdzinot ar citu valstu kolēģiem, ir labi sagatavoti, atšķiras tikai tehniskais nodrošinājums.