Pedagogus neapmierina IZM izstrādātais mācību stundu plāns

Kas tas par ministru, kurš nerūpējas par uzticēto nozari, bet tikai mētājas ar pretrunīgiem, pat absurdiem apgalvojumiem - televīzijā saka, ka viņa prioritāte ir skolotāji, tāpēc nerūpējas par zinātni. Bet tas ir absurds apgalvojums, jo nevar būt prioritāte starp skolotājiem un zinātniekiem, jo tās abas ir vienlīdznozīmīgas jomas : prioritāte var būt - vai pirkt skolām datorus, vai celt skolotāju algas. Bet izrādās, ka realitātē arī skolotāji nerūp un nav nekāda prioritāte. Zinātnē šis kungs runā par kvalitāti, bet, kad ārzemju eksperti projektus novērtē ar 4 un 5 (5 baļļu sistēmā), tos nefinansē. Tātad nodoms ir iznīcināt zinātni, tautas smadzenes, it īpaši humanitārās zinātnes, jo gada laikā, kad zinātnieki saņem tikai 70 Ls daudzu tēmu pētnieciskās grupas izjuks, nesagaidot, kad Ķīlis veiks kaut ko, jo viņš to negrib darīt. Tiekoties ar zinātniekiem, viņš teica, ja neapmierina, brauciet prom. Tā ir neatkarīgas valsts zinātnes politika? Tad kāda ir šī valsts?Cik ilgi valdība ļaus vienam neveiksminiekam vingrināties retorikā?

īsts noziegums ir Ķīļa ideja samazināt stundu skaitu lielākajai daļai mācību priekšmetu pamatskolā - atstājot direktoru ziņā, kā tās sadalīt. Mūsu skolā tas būs viennozīmīgi - direktores draugi un draudzenes dabūs lielāku slodzi, parējie mazākas. Turklāt - ko darīt bērniem - vienā skolā mācīs to pašu mācību priekšmetu ar vienu stundu skaitu - citā ar citu :) Vai tas nav bardaks? Un to ministrs cenšas - apejot skolotājus - apstiprināt valdībā! Ja tā turpināsies - mēs skolotāji iesim kopā ar studentiem un prasīsim - ministra demisiju! Nevar viens cilvēks vai daži iet pret visu nozari un uzstiept savu - turklāt acīmredzami kaitīgas lietas!

Ja Ķīli nepatrieks, tad izglītībai un zinātnei būs "kriška".

Austrijā nesen izgāzās līdzīgs projekts, kas paredzēja bērnus interešu izglītības virzienā nodarbināt līdz vēlai pēcpusdienai. To noprotestēja bērnu vecāki, sakot, ka bērns vairāk pieder ģimenei nevis skolai. Te tikai skolotājiem jāpārdzīvo ieceļotāju tūkstoši un jātēlo, ka viss ir kārtībā ar bilinguālo apmācību un te lielākā daļa skolu nezina, kas ir e-klase. Ko latviešiem būs no tā mācīties?

Atkal Ķīlis grauj izglītību ārzemnieku interesēs!

Visi, kas šo dokumentu parakstījuši ir skolotāji pēc aicinājuma un ar lielo burtu, nav ko ķēpāt internetu ar muļķīgu gānīšanos. Pirmkārt- tiešām skolotājus lamā visi, kam nav slinkums, bet jāstrādā un izglītība jānodrošina viņiem ir par spīti idiotiskiem priekšrakstiem. Direktoriem nav intereses plēsties ar ministriju, jo paši pielīdzināti ierēdņiem, arī atalgojumā. Nu tad padomājiet, ko var praksē iesākt, ja no vienas puses lamā ministrija, no otras- vecāki?

Atkal naida kurināšana pret skolotājiem. Atkal uzsvars uz skolotāju neapmierinātību. Un nebūt ne uz to, ka jaunizveidotajā Ķīļa ministrijā tiek ražoti nekam nederīgi plāni, kas sagrauj pēdējās izglītības paliekas. Un ne jau skolotāju viedoklis tur kādu interesē! Neviens to pat prasījis nav, vismaz mūsu skolā bieši visi lēmumi no Ministrijas atnāk jau kā gatavs fakts vēl ar atpakaļejošu datumu. Te ne jau tikdaudz skolotāji ir neapmierināti, kā tas būs ar bērnu vecākiem, kas pēc tam klups virsū skolotājiem. Tā jau ir - vieglāk sist to vājāko, kam nav nekādas teikšanas, kas ir tikai darba darītājs, uz kuru balstās atbildība. Vai tad ministrijās arī kāds par kaut ko atbild?

smieklīgi, kā skolotāji uztraucas par to, ka CITU skolu vadība kaut ko, iespējams, sačakarēs :D. vai tie citi kaut kādi muļķīši, viņuprāt? tad jau pašiem skolotājiem savā starpā ir baigais puvums, ja tiek pieļauta doma, ka tiks sabojātas bērnu izvēles iespējas. visticamāk jau, ka atkal stagnāti (tipa, vētra, ratnieks) plosās.

Pirmkārt, gribētu gan redzēt visu dokumentu, jo žurnālistu atreferējumi ne vienmēr ir pilnīgi, lai vērtētu, kas tiek mums īsti piedāvāts. Otrkārt, pati ideja jau pašos pamatos nav slikta, taču izpildījumus ir ļoti zemā līmenī. Uzskatu, ka tieši pamatskolas standartam jāpaliek lielos vilcienos nemainītam. Protams, var vērtēt atsevišķus standarta punktus, kaut ko pielikt klāt, kaut ko ņemt ārā, bet bāzei (vienādām zināšanām katram, kurš pabeidz 9. klasi) ir jābūt nemainītai. Treškārt, kad beidzot beigs vidusskolās dalīt eksakto un humanitāro klasi? Es to uzskatu par lielāku problēmu. Piemērs: Dabaszinību mācību priekšmets ir kaut kāds ķīselis no 3 zinātnēm, kurā skolēni paši īsti nesaprot, ko rēķina un "kāda saikne pastāv starp šiem priekšmetiem". Bet svešvalodas jāmāca jau agri, tas ir pareizi.

Vizualaa maksla piemeram ir 1 x nedelaa. Kaa var macit vel mazak so prieksmetu, 1 x menesii? Kurs skolotajas stradas skolaa, ja macibu stundu skaits bus tika knapas pusslodzes lielumaa? Auni!