lv_ informēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra komunikācijas speciāliste Ieva Dzelme-Romanovska.
Grāmatas atklāšanas pasākumā piedalījās tā autori – pētnieki no Latvijas, Lietuvas un Krievijas, prezentējot pētījuma secinājumus.
Lietuvas vadošais eksperts informācijas kara jautājumos, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pētnieks Nerijus Maliukevičius un politikas un starptautisko jautājumu eksperts Simons Aļģirds Spurga pētījumā norādījuši uz mediju svarīgo lomu Krievijas virtuālā cietokšņa būvēšanas procesā. Reāla ienaidnieka, kurš uzglūnētu Krievijai no rietumiem, nebija, tāpēc Kremlī to izdomāja.
"Cinisms, ar kādu Krievijas mediji izplata propagandu un dezinformāciju, ir nepārspējams. Baiļu kultivēšana un meli ir Krievijas mediju ikdienas rutīna. Jāmelo, ka Krievija ir ielenkts cietoksnis, jo tad tauta saliedēsies ap nācijas līderi," norādījuši eksperti. Viņi arī skaidrojuši, kā aplenktā cietokšņa ideju kultivēšana Krievijas medijos noved pie tā saucamajiem pašpiepildošajiem pareģojumiem - Krievijas iedzīvotāji, baidoties no it kā ļaunu vēlošās ārpasaules, atbalsta Putina agresīvo ārpolitiku, kas rezultātā tiešām noskaņo brīvo pasauli pret revanšisma pārņemto Putina režīmu un dažkārt pret visu Krieviju.
Putina iespējas padarīt Krieviju par pievilcīgu reģionālo varu gan ir visai ierobežotas, tādēļ Krievijas prezidenta mērķi tiek sasniegti virtuālajā – propagandas veidotājā sfērā, kas darbojas kā narkotikas, uz laiku sniedzot atvieglojumu, bet ilgtermiņā situāciju vēl vairāk pasliktinot, pauduši pētnieki. Diemžēl reģionālā dominēšana, kas tikai brīžiem ir reālā, bet bieži vien iedomāta, tiek apmaksāta ar reālu Krievijas budžeta naudu un kaimiņvalstu iedzīvotāju dzīvībām, uzsvēris publicists un reģionālās politikas jautājumu eksperts Dmitrijs Oreškins. Viņš arī brīdinājis, ka Putina ideoloģija un politika tuvina Krieviju kataklizmām, kas var izrādīties bīstamas arī tās kaimiņvalstīm.
APPC izpilddirektors un jaunā rakstu krājuma redaktors Andis Kudors norādīja, ka cilvēks kā skrūvīte lielajā mehānismā, būdams bez personiskās izvēles un atbildības, labi der centralizētajai Putina sistēmai, kurā elitei vajag nevis aktīvu pilsonisko sabiedrību, bet paklausīgu avju pulku, kas netic, ka var būt labāk.
Kudors atgādināja, ka Baltijas valstis ir centušās īstenot pragmatisku politiku ar Krieviju, turpretī Maskavas īstenotā tautiešu un mediju politika ir vērsta uz Baltijas sabiedrību šķelšanu. Baltiešu atbildei ir jābūt gan vērstai uz iekšu – saliedējot sabiedrību ap nāciju simboliem un demokrātiskām vērtībām, gan arī uz āru – piedaloties tādas kopējās ES ārpolitikas veidošanā, kas kavētu Krievijas destruktīvo ietekmi. Rietumos jāsaprot, ka baltiešu vēlme nostiprināt nacionālo identitāti, ir spēcīgs aizsardzības instruments pret autoritāro un revanšisma pārņemto Krieviju, kuras mērķis ir nevis veicināt demokrātiju kaimiņos, bet gan izmantot Baltijas atvērtību savai reģionālai dominancei, skaidrojis rakstu krājuma redaktors.
Kudors arī uzsvēris, ka šogad NATO samitā Varšavā ir jālemj par papildus militārā kontingenta un bruņojuma dislocēšanu Baltijā. Agresīvais Putina režīms ir jāiegrožo, atsaucot atmiņā daļu no metodēm, kas izmantotas Aukstā kara laikā. Vienota ASV, NATO un ES nostāja šajā jautājumā ir principiāli svarīga. Maskava māk biedēt, bet saskaroties ar reālu pārspēku tā atkāpjas, norādījis eksperts.
Jaunajā rakstu krājumā apskatīti politiskie un ekonomiskie procesi Krievijā no Krimas aneksijas brīža līdz 2015. gada nogalei. Grāmata ir sadalīta četrās tematiskās daļās: ideoloģija, politika, ekonomika un drošība. Pilns rakstu krājuma teksts angļu valodā elektroniskā formā interesentiem bez maksas pieejams APPC interneta vietnē www.appc.lv.
Grāmata tapusi ar Fridriha Eberta fonda finansiālu atbalstu.