Uzņēmuma VKB-Serviss pārstāvis Jānis Stafeckis, kas strādā pie avārijas seku likvidēšanas, aģentūrai BNS pastāstīja, ka pašlaik jau ir veikta aptuvena grunts piesārņojuma izvērtēšana un noskaidrots, ka piesārņojuma vietu ierobežo māls, kas neļauj piesārņojumam izplatīties tālāk.
Taču to, cik daudz grunts ir piesārņota, Stafeckis pagaidām nevēlējās atklāt. "Pagaidām gan nevēlos nosaukt nekādus skaitļus, jo vēl jāveic papildu darbi," paskaidroja Stafeckis.
Uzņēmuma pārstāvis norādīja, ka pārskats par piesārņojuma apmēru būs pieejams pēc nedēļas. Arī precīzi sanācijas darbi un to apmērs būs zināms janvāra beigās.
"Pašlaik tiek veikta arī šķidrā produkta atsūknēšana, kopumā mēs esam savākuši 25 kubikmetrus piesārņojuma, taču tas nav tīrs produkts, bet gan kopā ar ūdeni un duļķēm," sacīja Stafeckis.
Viņš arī norādīja, ka izlijušās smērvielas daudzums esot mazāks, nekā vēstīts iepriekš. "Tās nav 68 tonnas, bet gan mazāk," teica Stafeckis.
Dzeramā ūdens kvalitāte regulāri tiekot novērota, izmantojot monitoringa akas, kas izvietotas vietās starp avārijas vietu un tuvējām iedzīvotāju mājvietām. Piesārņojums tajās nav konstatēts.
Jau vēstīts, ka uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) vienojies ar uzņēmumu VKB-Serviss par vides sanācijas plāna izstrādi un paredzēto sanēšanu pēc 8.janvārī Naujenes pagastā notikušās dzelzceļa avārijas.
Uzņēmums izstrādās avārijas radītā piesārņojuma izpētes un sanācijas darbu programmu un saskaņos to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Uzņēmums veiks arī grunts un gruntsūdens sanāciju un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu dzelzceļa avārijas vietā.
Avārijas vietā izlija 123 tonnas ar tehnisko šķīdinātāju, kā arī aptuveni 68 tonnas ar minerālsmērvielu.
Negadījums notika vienu kilometru no Kraujas dzelzceļa stacijas, kur no sliedēm noskrēja 17 kravas vilciena cisternas. No piecām cisternām noplūda eļļa un šķīdinātājs. 16 vagoni avārijas laikā apgāzās, un tie no avārijas vietas jau ir aizvesti. Avārijas iemeslus noskaidro Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.