"Mēs esam definējuši divas lietas, kuras mums nākamajā budžetā ir svarīgas un pie abām šīm lietām turpinām strādāt. Es domāju, ka ir par agru teikt, ka tagad mēs atsakāmies no kohēzijas vai no tiešmaksājumiem," atbildot uz jautājumu par to, kas būs Latvijas prioritāte sarunās par ES budžetu, teica premjers.
"Ir skaidrs, ka uz kompromisiem būs jāiet. Bet būs arī jāskatās, kā tas piedāvājums, kas ir Latvijai, izskatās pret citām valstīm, lai neiznāk, ka mums ir nepamatoti sliktāks piedāvājums. Tas ir būtiskais jautājums. Mēs esam definējuši, kas mums ir būtiski attiecībā uz kohēzijas politiku – 2,5% no kopējā nacionālā ienākuma griestiem. Attiecībā uz tiešmaksājumiem ir to izlīdzināšana 20% koridora robežās no ES vidējiem tiešmaksājumiem vai arī alternatīva ir Baltijas valstīm palielināt tiešmaksājumu apmēru līdz nākamajai valstij, kas ir Rumānija, un kas ir 200 eiro par hektāru," sacīja Dombrovskis.
"Mums ir vēl gads laika sarunām. Tas ir pietiekami, lai argumentētu un aizstāvētu savu pozīciju un panāktu labāku risinājumu," atzina premjers un piebilda – ja tas neizdosies, tad, iespējams, tiks vērtēti arī radikālāki soļi.
Pēc Dombrovska teiktā, ES budžeta pozīcijas aizstāvēšanai tiks meklēti arī sabiedrotie. "Ja ES kādus jautājumus grib risināt, tad sabiedrotie ir jāatrod. Šajos jautājumos mums varētu būt pietiekami daudz sabiedroto tieši jaunajās dalībvalstīs. Līdzīga situācija ir tā saucamajām Višegradas valstīm, tā kā strādāsim arī ar tām," klāstīja Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinetā ir apstiprināta Latvijas sākotnējā pozīcija sarunām par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam. Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm – pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšanai, lai Latvija ātrāk pietuvinātos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanai Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.