Uz jautājumu, kāda ir ministra vīzija par lidsabiedrības nākotni, viņš atzina, ka "valdības redzējums ir, ka lidostai jākļūst par nozīmīgu pārvadājumu "mezglu" šajā reģionā", vienlaikus atzīstot, ka procesi, kas pašlaik notiek, arī saistībā ar Latvijas Krājbanku, var ieviest korekcijas termiņos attiecībā uz dažādām iecerēm.
"Pašlaik ir stabilizācijas fāze, kam jāseko izaugsmes fāzei," teica A.Ronis.
Jautāts, vai Baltijas Aviācijas sistēmas ir saistītas ar Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu, satiksmes ministrs atteicās komentēt.
Runājot par dzelzceļa infrastruktūras attīstību, viņš skaidroja, ka kopumā Latvijai ir jāpiesaista pēc iespējas vairāk ārējo resursu Latvijas tautsaimniecībai un cilvēkiem. "Gan kapitāla veidā, gan tranzīta veidā un citos. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un infrastruktūra savulaik ir tā veidota, lai mūsu dzelzceļš un ostas varētu apkalpot Krievijas un citu NVS valstu eksporta un importa operācijas. Tas ir mūsu transporta jomas mugurkauls, tā tas saglabāsies un būs viens no galvenajiem ienākumu avotiem transporta jomā. Šī austrumu-rietumu tirdzniecības apkalpošana būs arī galvenais nodarbinātības avots. Par ziemeļu-dienvidu virzienu jāteic - ja ziemeļos no Latvijas būtu vairāk un lielākas valstis, tad arī šis virziens būtu ekonomiski perspektīvs," teica A.Ronis.
"Runājot par Eiropas infrastruktūras veidošanu - ja izdosies atrast papildu finansējumu, piemēram, projektam Rail Baltica 2, būs uzdevums meklēt kravas arī dienvidos," piebilda ministrs.
Kā prioritāros projektus dzelzceļā A.Ronis minēja, ka galvenais ir saglabāt tās kravas, kas jau ir, apkalpojot rietumu-austrumu virzienu. "Un piesaistīt papildu kravas, kad būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izveides, kas savieno Ķīnu un Kazahstānu, proti, Centrālāzijas, Ukrainas, Rietumķīnas kravas. Paralēli tam mēs redzam, ka gan ES valstu, gan Ķīnas, Korejas un daudzu citu valstu uzņēmēji būvē savu biznesu Krievijā, kuru vajag un vajadzēs apkalpot transporta nozarei. Tas attiecas gan uz izejvielu piegādēm, gan gatavās produkcijas transportēšanu," skaidroja ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir ļoti svarīgi piesaistīt arī rietumu kravas, kas domātas Krievijai. "Ne tikai ekonomisku apsvērumu, bet arī valsts imidža dēļ. Cits nozīmīgs process, kas mums jāpaveic konkurētspējas stiprināšanai, ir dzelzceļa elektrifikācija," skaidroja ministrs.
Visu interviju ar satiksmes ministru lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena!