Septembrī šī pati komisija atbalstīja valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšanu par 18,14 miljoniem eiro, kas nepieciešami bezdarbnieka pabalstu izmaksai sakarā ar pabalsta saņēmēju skaita un arī vidējā pabalsta apmēra pieaugumu. Parādnieks neatbalstīja šo lēmumu.
Deputātam šāda situācija šķiet neloģiska, ņemot vērā, ka valstī nav vērojams bezdarba pieaugums. Viņš lūdza Labklājības ministrijai (LM) skaidrot iemeslus šādam pieaugumam, tostarp to, cik lielu daļu no šī palielinājuma veido Liepājas metalurga darbinieku atlaišana.
LM apkopotie dati liecina, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits ir pieaudzis no 31 523 līdz 37 537 cilvēkiem vidēji mēnesī.
Ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme sēdē skaidroja, ka viens no tā iemesliem ir sociāli apdrošināto bezdarbnieku skaita pieaugums. Kopumā tā ir pozitīva tendence, kas liecina, ka cilvēki vairāk uzticas apdrošināšanas sistēmai, sacīja LM pārstāve. Šobrīd tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir 43% reģistrēto bezdarbnieku.
Nepieciešamību pēc papildu finansējuma pabalsta izmaksai palielina arī darba samaksas pieaugums valstī, kam ir tieša ietekme uz bezdarbnieka pabalsta lielumu, sacīja Jaunzeme. Vidējais bezdarbnieka pabalsta apmērs esot pieaudzis par 5%, proti, no 188,22 eiro līdz 198,34 eiro mēnesī.
Vienlaikus Jaunzeme norādīja uz pozitīvu tendenci samazināties ilgstošo bezdarbnieku skaitam, bet tai pat laikā norādīja, ka jaunu darba vietu joprojām ir maz, īpaši reģionos.
Skaidrojot iespējamu ļaunprātīgu šī pabalsta izmantošanu, LM valsts sekretāre sacīja, ka "ar šo pabalstu tā apmēra dēļ noturēt esošo dzīves līmeni cilvēkam ir ļoti grūti".
Tomēr Parādnieks norādīja uz vēl kādu nepilnību. Viņaprāt, nav taisnīgi noteikt atšķirīgas summas, no kādām valsts maksā iemaksas pensiju apdrošināšanai par darba meklētāju bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā un citiem, piemēram, māmiņām, kuras devušās bērna kopšanas atvaļinājumā. Šobrīd šīs iemaksas par bezdarbniekiem tiek veiktas no pilna bezdarbnieka pabalsta - vidēji no 200 eiro mēnesī -, savukārt par jaunajām māmiņām iemaksas tiek veiktas no 100 eiro.
"Ir jāatrod līdzsvars. Pie esošā budžeta to var izdarīt," sacīja Parādnieks. "Šādam drošības spilvenam bezdarba gadījumā nenoliedzami ir jābūt, sevišķi tām personām, kuras ir cītīgi strādājušas. Tomēr kaut kas šeit nav kārtībā, ja redzam, ka vidējo bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī ir palielinājies par 20%. Es piekrītu, ka gadījumā, ja cilvēks šo iespēju izmanto reizi savā mūžā vai divas, tas nav nekas ārkārtējs, bet, ja viens cilvēks katru otro gadu saņem bezdarbnieka pabalstu un par viņu veicam iemaksas pensiju kapitālā no pilnas summas, tas nav taisnīgi iepretim citiem, piemēram, jaunajām māmiņām," piebilda deputāts.
LM valsts sekretāre aicināja "nelikt vienādības zīmi" starp jaunajām māmiņām un bezdarbniekiem, norādot, ka katrā gadījumā darbojas cits apdrošināšanas veids. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ministrijai nebūtu iebildumu, ja valsts būtu gatava maksāt pensiju iemaksas arī visu citu pabalstu izmaksas gadījumā tādā pašā apmērā kā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā.
"Jebkurā gadījumā būs politiķu uzstādījums un ierēdņi piedāvās visādus iespējamos risinājumus, lai sasniegtu konkrētos mērķus vislabākā un efektīvākā veidā," viņa teica.
Pēc sēdes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Inese Kalvāne norāda, ka šobrīd nevar konkrēti pateikt, vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita palielināšanās ir slikta vai laba. "To ir jāizvērtē, un, lai to izdarītu, ir jāsaprot, ka starp bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaitu un citiem pabalstiem vienādības zīmi likt nedrīkst," teica Kalvāne.
Viņa sacīja, ka NVA kontrolē, lai cilvēks meklētu darbu. "Bezdarbnieku pabalsta saņemšanas periods nav domāts atpūtai, bet gan laiks savām spējām un interesēm visatbilstošākā darba atrašanai," viņa norādīja.
NVA speciālistu pieredze rāda, ka labāka darba meklējumi prasa laiku un šobrīd, kad valsts ekonomika ir daudz maz atkopusies, cilvēki sāk domāt ne tikai par jebkura darba pieņemšanu, kas vienkārši ļauj nopelnīt, bet meklē darbu, kas arī patīk.
NVA vadītāja gan nenoliedz, ka ir iespējami ļaunprātīgi bezdarbnieka pabalsta izmantošanas gadījumi, tomēr neredz tam pamatu, ņemot vērā pabalsta zemo vidējo apmēru.