Debatēs opozīcijas parlamentārietis Artūrs Butāns (NA) norādīja, ka, lai gan valdība vienotās likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju - 25% un 40% - vietā pasniedz kā "greznu piedāvājumu", taču tas nostiprināšot tendenci samazināties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaitam.
"Mēs ar šādu drastisku režīmu mikrouzņēmumu nodoklim spiežam viņus ēnu ekonomikā, un tieši tāpēc ēnu ekonomikas rādītāji ir tik lieli," akcentēja Butāns, aicinot šo likmi samazināt uz 20%.
Koalīcijas politiķis Andris Šuvajevs (P) norādīja, ka, ja Nacionālajai apvienībai ir cits risinājums, tad par to arī varēs runāt Saeimas komisijā, skatot attiecīgos grozījumus.
Butāns iebilda arī pret to, ka koalīcija nav paredzējusi turpināt piemērot mazāku jeb 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Koalīcijas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis savā atbildē daļēji piekrita opozīcijas deputātam, norādot, ka šajā jautājumā vēl būs jārod risinājums.
Tāpat izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.
Paredzēts, ka par grozījumiem konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima balsotu 16.novembrī, savukārt tos otrajā, galīgajā, lasījumā sāktu skatīt 7.decembrī.
Kā ziņots, valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.
Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.
Novembra sākumā valdības sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja, ka 2024.gada budžetā nodokļu politikas izmaiņas ir minimālas un būtiski nepaaugstina nodokļu slogu iedzīvotājiem.
Tāpat, veidojot budžetu, ņemta vērā ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas ievērošana - turpmākajos gados budžeta strukturālais deficīts plānots 0,5% no IKP, atkāpi paredzot vienīgi investīcijām aizsardzībā un iekšējā drošībā, kā arī krīžu seku mazināšanai.
Ašeradens uzsvēra, ka ar šo budžetu paredzēta virzīšanās uz finansējuma palielināšanu aizsardzībai 3% no IKP apmērā 2027.gadā un 2,5% no IKP iekšējās drošības stiprināšanai 2026.gadā.
Finanšu ministrs arī norādīja, ka būtisks papildinājums 2024.gada valsts budžetā būs nākamgad pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 1,659 miljardu eiro apmērā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš uzsvēra, ka 2024.gada valsts budžeta projekts ir Latvijas drošības un ilgtspējas budžets. Siliņa norādījusi, ka drošības jautājumi mūsu reģionā būs aktuāli arī nākamos gadus, tāpēc ieguldījumi vērsti uz to, lai Latvijas robežas būtu nostiprinātas, turpinātos bruņoto spēku spēju attīstība un pieaugtu Latvijas dienestu kapacitāte, reaģējot uz visu veidu izaicinājumiem, ieskaitot apdraudējumu kibertelpā.
Tāpat valdības uzdevums ir panākt, lai papildu investīcijas veselības aprūpē un izglītībā sajustu Latvijas iedzīvotāji, uzsvēra Siliņa, norādot, ka papildu finansējums izglītībai un veselībai ir investīcija valsts ilgtspējā. Tas nozīmē mazākas rindas pacientiem un konkurētspējīgu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību Latvijas skolēniem, kuri veidos valsts nākotni.
"Tāpēc 2024.gada valsts budžets veidots, centrā liekot mūsu galveno vērtību - Latvijas cilvēkus, kuriem jājūtas drošībā, jāsaņem pienācīga veselības aprūpe, kā arī jāiegūst darba tirgus prasībām un valsts ilgtermiņa izaugsmei nepieciešamās prasmes un zināšanas," iepriekš pauda Siliņa.
Ašeradens novembra sākumā uzsvēra, ka valsts finanses ir stabilas, un nākamā gada budžets un budžeta ietvars atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi - sasniegt ilgtspējīgu IKP pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu, palielinot eksportu līdz 80% no IKP.
Finanšu ministrs skaidroja, ka 2024.gada budžeta izstrādi nosaka aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, tāpēc valdība atbildīgi veidoja nākamā gada budžetu un būtiski palielināja finansējumu iekšējai un ārējai drošībai. Lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgo attīstību demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā, ir piešķirts papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojumam, augstākajai izglītībai, tajā skaitā dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas (STEM) stiprināšanai, inovācijām un zinātnei, kā arī eksporta atbalstam, teica Ašeradens.
Budžeta sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2024.gadam 45,524 miljardu eiro apmērā, 2025.gadam 48,338 miljardu eiro apmērā un 2026.gadam 51,122 miljardu eiro apmērā. Budžeta sagatavošanā izmantota IKP pieauguma tempa prognoze 2024.gadam 2,5%, 2025.gadam 2,9%, 2026.gadam 2,9%.
Savukārt budžeta sagatavošanā izmantotā inflācijas prognoze 2024.gadam ir 2,2%, 2025.gadam - 2,5%, bet 2026.gadam - 2,3%.
Budžeta izlīdzinātie izdevumi 2024.gadā noteikti 2,68 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātie izdevumi 1,62 miljardi eiro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātie izdevumi 701,747 miljoni eiro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātie izdevumi 358,551 miljons eiro eiro.
Ar budžeta likumprojektu koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2024.gadā noteikti 13,578 miljardi eiro, 2025.gadā 13,725 miljardi eiro un 2026.gadā 14,116 miljardi eiro.
Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2024.gadā noteikts 198,734 miljoni eiro, tajā skaitā 23,596 miljoni eiro Rīgas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai. 2025. un 2026.gadā kopējais ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums ir 118,138 miljoni eiro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiks precizēts.
Noteikts, ka 2024., 2025. un 2026.gadā galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai un aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.
Papildus minētajam aizņēmumu palielinājumam, sagatavojot likumu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, tiks noteikts ikgadējais finanšu resursu apmērs Rīgas pašvaldības obligāciju emitēšanai.
Budžeta likumprojektā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2024., 2025. un 2026.gadā ir šāds - pašvaldību budžetiem - 75% un valsts budžetam - 25%.
Nākamā gada valsts budžetā papildu esošajām valsts programmām jaunas valdības programmas un prioritātes tiks finansētas 783,5 miljonu eiro apmērā.
Tostarp trim galvenajām valsts prioritātēm - drošībai, izglītībai un veselībai - paredzēti 70% no papildu finansējuma, novirzot tām finansējumu 443,6 miljonu eiro apmērā, bet kopā ar ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām - 486,4 miljonu eiro apmērā.
Tostarp drošībai atvēlēti 91,9 miljoni eiro, izglītībai - 119,5 miljoni eiro, bet veselībai - 275 miljoni eiro.
Prioritāro pasākumu īstenošanai tiks izmantoti līdzekļi no fiskālās telpas 148,4 miljonu eiro apmērā, budžeta izpildes procesā pārdalāmajiem finanšu līdzekļiem, tostarp papildu iemaksām valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, kā arī vienreizējiem pasākumiem finansējums ir paredzēts ārpus fiskālās telpas.
Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku papildu finansējumu atvēlējusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei.
Tostarp 30,44 miljonus eiro plānots novirzīt atlīdzībai Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbinātajiem, tai skaitā Probācijas dienestam. Savukārt 10,46 miljonus eiro plānots novirzīt valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšanai.
Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem.
Izglītības jomā nozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024.gada 1.janvāra. Tāpat finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Paredzēts kopumā 17,6 miljonu eiro finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, bet 941 000 eiro - STEM jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.
No kopējā izglītības nozarei paredzētā finansējuma 91,3 miljoni eiro plānoti pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas otrajam solim no 2024.gada 1.janvāra. Papildus 11,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt finansējuma palielināšanai augstākajā izglītībā un zinātnē, bet 3,3 miljoni eiro paredzēti augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024.gada 1.septembra.
Savukārt 4,95 miljonus eiro plānots novirzīt pārejas uz mācībām valsts valodā nodrošināšanai, bet 4,2 miljonus eiro mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu un platformu izstrādei un uzturēšanai.
Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti papildu 275 miljoni eiro. Tāda pati summa budžetā rezervēta arī 2025. un 2026.gadam. 2024.gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums kompensējamo zāļu pieejamībai, iekļaujot arī jaunus medikamentus. FM norāda, ka mazināsies pacientu gaidīšanas rindas un būs plašākas iespējas tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem un procedūrām. Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai bērniem. Nākamgad arī turpinās paaugstināt mediķu algas.
Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti papildu 18 miljoni eiro. Normatīvu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt vairāk nekā 17 miljonus eiro.
Lai 2024.gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, papildus paredzēti teju 176 miljoni eiro.
Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei - inovāciju un eksporta atbalstam - paredzēti seši miljoni eiro, bet 400 000 eiro - jaunuzņēmumu atbalstam.
Savukārt zemkopības nozarē plānots papildu finansējums 16,99 miljonu eiro apmērā. Būtiskākais finansējums - 12 miljoni eiro - plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai un 19 miljoni eiro dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, tai skaitā 1,1 miljons eiro braukšanas maksas atvieglojumu nodrošināšanai valstpilsētu sabiedriskajā transportā.
Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā. Tostarp 14,52 miljoni eiro paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.
Līdz 75 miljoniem eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumam - elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nākamgad prioritārajiem pasākumiem plānots piešķirt 5,553 miljonus eiro. Starp prioritātēm lielākais finansējums - 1,9 miljoni eiro - paredzēti kiberdrošības stiprināšanai.
Ārlietu ministrijai nākamgad plānots piešķirt papildus 1,69 miljonus eiro Latvijas dalības Eiropas Savienībā divdesmitgades atzīmēšanai, Latvijas ārvalstu pārstāvniecību vietējās kapacitātes stiprināšana un Latvijas publiskās diplomātijas aktivitāšu nodrošināšanai.
FM prioritārajiem pasākumiem nākamgad piešķirts 2,41 miljons eiro, no kuriem 1,49 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienesta nodarbināto atlīdzībai.
Papildus 5,23 miljoni eiro paredzēti Kultūras ministrijai, no kuriem 2,5 miljoni eiro plānoti kultūras nozares cilvēkresursu kapacitātes celšanai, bet 1,42 miljoni eiro programmas "Latvijas skolas soma" pieejamības paplašināšanai.
Valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem, norāda FM. 2024.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti 19 likumprojekti.
Piemēram, nodokļu politikā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tostarp darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam.
Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā un darba devēja kompensāciju par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu palielināšana līdz 40 eiro mēnesī.
Tāpat likumprojektā ietverti grozījumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un vienkāršošanai. Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pasākums ietverts vienotā paketē ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju - 25% un 40% - vietā.
Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredzēts noteikt, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Savukārt PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, pauž ministrijā.
Paredzēts pārskatīt un paaugstināt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, veicot atbilstošus grozījumus likumā par akcīzes nodokli un grozījumu likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības pieaugošo vajadzību finansēšanu, tostarp lai aizsargātu sabiedrības drošību un labklājību, ir izstrādāti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi, lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.
Ar šiem grozījumiem likumā no 2024.gada paredzēts noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus. Grozījumi likumā arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.
Minimālo algu no 2024.gada plānots palielināt līdz 700 eiro mēnesī.
Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un tika sagatavots MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadam. Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas un būtiski palielinot aizņemšanās limitu.
Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023.gada plānu pieaugs par 221,1 miljonu eiro. Valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024.gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Visām pašvaldībām 2024.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023.gadam plānoto. Tāpat ir panākta vienošanās piešķirt vienreizēju papildu dotāciju 7,026 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.