Izglītības iestādes sakarā ar atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas saskaras ar citu valodu pedagogu trūkumu. Lai risinātu šo problēmu, valdībā apstiprinātie kvalifikācijas prasību grozījumi paredz iespēju paplašināt pedagogu loku, kas var mācīt svešvalodas, proti, tie, kuri B2 valodas prasmes sertifikātu ieguvuši ne tikai augstskolās, bet arī citās izglītības iestādēs, kuru programmas saskaņotas ar IZM. Nozarē strādājošie to nosauc par glābšanas riņķi situācijā, kad slīkstam.
Izglītības likums paredz pilnīgu pāreju uz Eiropas Savienības valstu valodu kā otro svešvalodu. Vienlaikus skolēni, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs sākuši apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu, var turpināt to darīt līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām. Tas nozīmē, ka jau tagad skolām jādomā, kā nodrošināt vācu, franču vai citas svešvalodas apguvi. Turklāt jāņem vērā, ka daļa skolēnu no dažādām klasēm jau ir atteikušies no krievu valodas, tās vietā izvēloties mācīties citu svešvalodu.
Lai palielinātu pedagogu skaitu, kas mācīs otro svešvalodu, IZM sadarbībā ar ārvalstu institūcijām Latvijā – Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Rīgā un Gētes institūtu Rīgā, kā arī Francijas vēstniecību Latvijā un Francijas institūtu Latvijā – pašreizējiem citu mācību priekšmetu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00