Par to, ka Saeimas balsojumā neatbalstīs Siksni, paziņojusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālā apvienība un partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV).
Kā aģentūrai LETA pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, frakcija saņēmusi pretrunīgus vērtējumus par viņa līdzšinējo darbu no dažādiem mediju jomas pārstāvjiem. Tāpat saņemts arī SEPLP locekles Unas Klapkalnes izvērsts argumentēts skaidrojums, kādēļ Siksnis nav piemērotākā kandidatūra šim amatam, viņš teica.
Savukārt partijas "Stabilitātei" deputāti balsojumā par Siksni nepiedalīšoties.
Kā aģentūrai LETA norādīja "Stabilitātei" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Svetlana Čulkova, esot ļoti daudz jautājumu saistībā ar Siksni. Tāpat frakcija neesot saņēmusi atbildi uz jautājumu par to, vai sabiedriskajā medijā tiks saglabāta krievu valoda.
Atbalstu Siksnim pašlaik pauduši vien "Progresīvie", savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka JV Saeimas frakcija respektē Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomi, taču, ņemot vērā pēdējo divu dienu notikumus, tostarp Klapkalnes publiski pausto un faktu, ka Saeimas vairākums Siksni neatbalsta, frakcija savu gala lēmumu pieņems ceturtdien, pirms balsojuma.
JV Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. AS ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai - 12 deputāti, LPV un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir desmit pie frakcijām nepiederoši deputāti, daži no kuriem atbalsta valdošo koalīciju.
Tikmēr Siksnis neplāno atsaukt savu kandidatūru amatam, neskatoties uz to, ka balsis viņa apstiprināšanai Saeimā šobrīd nepietiek. To Siksnis dienu pirms balsojuma par viņa kandidatūru apliecināja aģentūrai LETA.
Aģentūrai LETA jau vēstīja, ka SEPLP locekle Klapkalne ir nosūtījusi vēstuli Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju vadītājiem, kurā aicina trešā padomes locekļa amatā neapstiprināt tam izvirzīto kandidātu Siksni, pretējā gadījumā solot atkāpties pati, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule. Viņai kā "Latvijas Radio" valdes priekšsēdētājai bijusi iespēja strādāt ar iepriekšējo SEPLP, kuru tolaik vadīja Siksnis, un vērot tās darbību. Klapkalnes ieskatā, lēmumu pieņemšana un sabiedrisko mediju pārvaldība Sikšņa vadītās padomes laikā bieži bijusi haotiska un nepārdomāta.
Iepriekš Sikšņa apstiprināšanu par SEPLP locekli neatbalstīja vairums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu.
Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru.
Skaidrojot motivāciju pieteikties SEPLP locekļa amatam, Siksnis norādīja, ka mediji ir viņa nozare, kurā pavadījis gandrīz visu savu profesionālo mūžu. Viņu šī nozare interesējot un viņš saredzot, kā ar savu pieredzi var ieguldīt notiekošajos procesos.
Runājot par pašas padomes darbu, Siksnis atzina, ka saredz lielas atšķirības tajā, kā tai vajadzētu strādāt šobrīd no tā, kā padome strādāja iepriekšējos četrus gadus. Viņaprāt, SEPLP būtu vairāk jāpāriet tieši uz Latvijas sabiedriskā medija (LSM) uzraudzību, līdz ar to padomes locekļiem darbs SEPLP vairs nebūtu veicams arī pilnu slodzi. Tas nozīmētu arī SEPLP locekļu algas samazinājumu. Vienlaikus, pēc Sikšņa domām, būtu nepieciešama SEPLP locekļu skaita palielināšana, paplašinot padomes kompetences.
Siksnis bija SEPLP priekšsēdētājs līdz 2025. gada 3. augustam.
Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.
SEPLP locekļa mēnešalga ir 5196 eiro pirms nodokļu nomaksas.
SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.