Skolu tīkla optimizācija ir viens no nozares centrālajiem jautājumiem, jo tas tiek cieši sasaistīts ar pedagogu darba algām un to paaugstināšanu. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā darba grupa ir ķērusies pie kritēriju izstrādāšanas, solot, ka katrā reģionā tie tiks noteikti atbilstoši katrai pašvaldībai. Līdz šim minēti gan 10%, gan 20% un pat vairāk procentu izglītības iestāžu, kuras tiks reorganizētas, kad jaunās prasības stāsies spēkā.
Lai gan IZM ik februāri publisko savā mājaslapā skolu tīkla izmaiņas, šobrīd ir apskatāmas tikai iepriekšējo gadu tabulas. Ministrija rosinājusi no 28. februāra līdz 30. jūnijam pagarināt termiņus, kad pašvaldībām jāpieņem lēmumi par skolu tīkla sakārtošanu, lai piedalītos atveseļošanas fonda investīcijas Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana projektu iesniedzēju priekšatlasē. Patlaban daudzviet pašvaldības jau ir iezīmējušas skolu tīkla aprises, un liela loma tajās ir tieši iepriekšminētajam projektam – ES fondu finansējumam 1,8 miljonu eiro apmērā, kas pienāktos pašvaldībām, ārpus kuru administratīvajiem centriem esošās vidusskolas tiktu pārveidotas par pamatskolām.
Tieši uz vidusskolām tiek likts liels akcents. Latgales pusē optimizācija skars vairāku pašvaldību vidusskolas, piemēram, Rēzeknes novadā Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolu, bet Augšdaugavas novadā Vaboles vidusskola pārtaps par pamatskolu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!