Pašlaik KNAB ir premjera institucionalajā pārraudzībā. Jāatgādina, ka ekspremjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) neilgi pirms amata atstāšanas divas reizes kā nepamatotu atcēla KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu atbrīvot vietnieci Jutu Strīķi.
Straujuma izteicās, ka pati uz KNAB nekādu politisko spiedienu nav izdarījusi, tomēr viņa zinot viedokli, ka būtu jāstiprina šīs iestādes politiskā neatkarība. Tāpēc viņa uzskata, ka piemērotāk būtu, ja KNAB pārraudzītu ģenerālprokurors. Pagaidām gan šī ideja ar viņu nav pārrunāta, savukārt KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par šo ieceri neesot izrādījis īpašu entuziasmu.
Kalnmeiers gan jau iepriekš ir izteicies, ka KNAB nonākšanu Ģenerālprokuratūras pārraudzībā kategoriski nevēlas.
Straujuma arī atzina, ka KNAB pārraudzības maiņa neatrisinās iestādes iekšējās problēmas.
Pašlaik premjere līdz nedēļas beigām, 9.februārim, gaida Sterļčenoka redzējumu par iestādes tālāko darbu.
Jau vēstīts, ka Streļčenoks savu vietnieci Strīķi no amata atbrīvoja 20.decembrī, taču jau tolaik demisionējušais premjers Dombrovskis šo rīkojumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķei darbu uzteica atkārtoti.
Pašlaik ieilgušais konflikts turpinās un Valsts kanceleja izstrādā KNAB likuma grozījumus, lai "novērstu pretrunas par KNAB regulējumu". Paredzēts noteikt, ka operatīvajiem darbiniekiem, tostarp Strīķei, būs jāsniedz biroja vadītāja regulāras un obligātas atskaites par padarīto.
Savukārt Straujuma aicinājusi Streļčenku izvērtēt iespējas par iestādes darba turpināšanu bez personālsastāva izmaiņām, taču apzinās, ka abu KNAB vadošo amatpersonu līdzšinējās "cirkveidīgas darbības" un no tām izrietošās problēmas iestādes darbā atrisināt nebūs viegli.
Viņa jau tikusies ar abiem KNAB strīdniekiem Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi, un ātrus risinājumus problēmām neredz.